Foto: F64
Šogad 2. septembrī apaļu jubileju svin krievu izcelsmes rakstnieks, tulkotājs un publicists Roalds Dobrovenskis. Viņa slavenākais darbs – "Rainis un viņa brāļi" – pērn saistībā ar Raiņa un Aspazijas 150. jubileju tika pārcilāts vairākkārt, pats autors aicināts uz intervijām. Iespējams, tāpēc mazliet mazāk pamanāma paša Dobrovenska dzimšanas diena – viņam šogad aprit 80.

Roalds Dobrovenskis dzimis 1936. gada 2. septembrī Ļipeckas apgabalā Jeļecā, Krievijā. Netipisko vārdu vecāki viņam devuši par godu norvēģu ceļotājam Roaldam Amundsenam.

Rakstnieka un tulkotāja dzīves galvenie pieturas punkti ved no Jeļecas uz Maskavu, tad Habarovsku un Sahalīnu, visbeidzot uz Rīgu. 1954. gadā viņš absolvējis Maskavas Valsts kora skolu, 1975. gadā – Augstākos literatūras kursus, no 1954. līdz 1955. gadam studējis Maskavas konservatorijā, no 1958. līdz 1973. gadam strādājis par žurnālistu Habarovskā un Sahalīnā. Kopš 1975. gada dzīvo Latvijā. Precējies ar latviešu dzejnieci Veltu Kaltiņu. 1995. gadā kļuvis par Latvijas pilsoni par īpašiem nopelniem. 2013. gadā rakstniekam tika piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis

Dobrovenska nozīme latviešu literatūrā ir nepārvērtējama. Viņš meistarīgi krievu valodā ietērpis latviešu dzejas klasiķu Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa un Klāva Elsberga darbus. Tulkojis Raiņa, Māras Zālītes un Ingas Ābeles lugas u.c. darbus. Tomēr par lielāko ieguldījumu latviešu literatūrā, kultūrvidē un arī vēsturē uzskatāms darbs "Rainis un viņa brāļi", kas 2015. gadā tika izdots jau trešo reizi (izdevējs "Jumava").

Krievu rakstnieks saprata latviešu ģēniju, un jau 1990. gadu beigās izdarīja to, par ko daudz tika runāts 2015. gadā, kad tika svinēta Raiņa 150. jubileja, – viņš nocēla ģēniju no pjedestāla, atdzīvināja neizkustināmo pieminekli un parādīja cilvēku.

Kā rakstīja izdevēji, šis ir ne tikai spilgts literārs darbs, bet arī unikāls pētījums ne vien par Raini un Aspaziju, par Pēteri Stučku un Jāni Jansonu-Braunu, bet arī par Jaunās strāvas un Latvijas sociāldemokrātijas attīstību plašā laikmeta kontekstā. Romānā dziļi, dokumentāli precīzi un mākslinieciski iespaidīgi analizēta Latvijas un Krievijas politiskā dzīve 19. gadsimta. beigās un 20. gadsimta sākumā. Tik mūsdienīgā skatījumā un jaunu faktu bagātībā, modernā filozofiskās domas dziļumā šis laika posms, notikumi un cilvēki latviešu literatūrā pagaidām vēl nav atspoguļoti.

Tāpat Dobrovenskis rakstījis biogrāfiskus romānus par krievu komponistiem Aleksandru Borodinu un Modestu Musorgski, grāmatas bērniem un citus darbus. Tulkojis arī no burjatu, jakutu, mongoļu un čukču valdoas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!