Balvas saņēmējs tika izvēlēts festivāla noslēgumā, slepenā dzejnieku balsojumā. Par laureātu kļuva krievu dzejnieks no Melnkalnes – Fjodors Svarovskis – četru grāmatu autors. Festivāla laureātam tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Vikas Ekstas mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu valodā izdevniecībā "Literature Without Borders".
Par festivāla viesu valsti šogad bija izvēlēta Baltkrievija. Baltkrievu valoda un literatūra savā valstī ir apdraudēta: pēc sociologu datiem tikai 6% valsts iedzīvotāju pastāvīgi runā baltkrievu valodā un tikai 5% tajā lasa. Valodu daudzveidības motīvu pastiprināja arī mazās valodas, kas tika pārstāvētas festivāla programmā. Pirmajā festivāla vakarā uzstājās dzejnieks Valts Ernštreits ar dzeju lībiešu valodā, bet festivāla noslēgumā māksliniece un dzejniece Anna Tolkačova no Krievijas prezentēja interaktīvo videoinstalāciju "Nomadu dzeja" ar tekstiem nganasanu valodā (Sibīrija).
Baltkrievu dzejnieki Voljga Gronska, Uladzimirs Ļankevičs un Andrejs Hadanovičs pārstāvēja festivālā demokrātiskāko, potenciāli atvērto plašai un nesagatavotai auditorijai mūsdienu dzejas versiju: Gronskas sieviešu lirika, ekspresīva urbānā Ļankeviča dzeja, un Hadanoviča darbi, kas svārstās starp mīksto ironiju un vieglo satīru, ir izturēti vienkāršā un skaidrā stilā un sliecas uz atskaņām un vārdu spēli. Visi trīs baltkrievu dzejnieki uzstājās festivālā arī kā atdzejotāji.
Krievu un latviešu dzejnieki demonstrēja dzeju kā apgrūtinātu runu. Īpašo formālo paņēmienu bagātību parādīja Semjons Haņins, kura virtuozais skaņu un vārdu savienojums ir kļuvis par izaicinājumu atdzejotājiem, kā arī par pamatu paradoksāla un dēmoniska autora tēla veidošanai. Pat Natālijas Saņņikovas liriskā izteiksme transformējas ne tikai ar traumas pieredzi, bet arī ar dažādām atsaucēm. Pat Kirilam Ēcim, jaunākajam festivāla dalībniekam, groteskas etīdes no jauniešu ikdienas ir padarītas komplicētākas ar absurdām nobīdēm un nesakritībām. Bet Andrejam Seņ-Seņkovam dzejoļos paradās paradoksāla, negaidīto asociāciju pilna pasaule, kas ir balstīta uz metaforu un jēgas lēcienu pamata. Par aiziešanu citās pasaulēs, tajā skaitā fantastiskās, vēstīja Fjodora Svarovska un Aivara Madra dzeja, bet Katrīna Rudzīte konsekventi prezentēja savu iekšējo pasauli kā citādu un fantastisku. Līdzīgā veidā Dainai Sirmai par fantastisko kļūst latviešu ciema pasaule, kura var savīties pagātne un tagadne, ikdienas sadzīve un mīts.
Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli poētiskie priekšnesumi: Kirils Ēcis lasīja dzeju Platona Buravicka muzikālajā pavadījumā (klavieres un elektronika), Semjons Haņins uzstājās ar kontrabasistu Mitsugu Harada (Japāna), Fjodors Svarovskis uzstājās ar Sabīni Moori (Waterflower).
Festivālu "Dzeja bez robežām" rīkoja biedrība "Literatūra bez robežām" (Literature without borders), nekomerciāla organizācija, kas ir publicējusi virkni dzejas krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori – Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Raimonds Ķirķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
