Maniaks uzvalkā un 80. gadu dekadence: skandalozajam ‘Amerikāņu psiham’

Brīdī, kad uzvirmojušas karstas diskusijas par robežām pašmāju laikmetīgajā mākslā, šķiet vērtīgi atgriezties pie literārā darba, kas pirms 30 gadiem sacēla līdzvērtīgu sašutumu visā pasaulē. Amerikāņu rakstnieka Breta Īstona Elisa trešais romāns ar daiļrunīgo nosaukumu "Amerikāņu psihs" ieguva skandalozu slavu vēl pirms iznākšanas – to atteicās izdot gandrīz visas ievērojamākās ASV izdevniecības. Kad apgāds "Vintage" tomēr uzņēmās risku, nebija ilgi jāgaida, līdz romānu un tā autoru apņēma skandālu un ķengu vilnis. Neraugoties uz to, ka pēc romāna motīviem tapusi gan ekranizācija, gan Brodvejas mūzikls, "Amerikāņu psihs" arī šodien nav zaudējis ne kripatu savas skandalozās auras, taču kļuvis vēl pravietiskāks.

Brets Īstons Eliss guva ievērību un pretrunīgu slavu jau ar savu pirmo romānu "Mazāk par nulli", kas iznāca 1985. gadā un drīz vien tika arī ekranizēts. Tobrīd tikai 21 gadu vecais rakstnieks debijas romānā sniedza godīgu un neglaimojošu skatījumu uz savas paaudzes baltādaino amerikāņu degradēto morāli, materiālo vērtību kultu un aprobežotajiem pasaules uzskatiem. Šo tēmu viņš izvērsa arī nākamajos darbos, sasniedzot kulmināciju tieši "Amerikāņu psihā".

Romāns ir makabra humora un asiņainu šausmu pilns stāsts par finansiāli veiksmīgu Volstrītas investīciju baņķieri, kura dzīves lielākās kaislības ir apsēstība ar savu izskatu, izsmalcināti zīmoli, luksusa dzīvesveids un slepkavības. Daudz brutālu, neiedomājami perversu slepkavību, nešķirojot upurus. Beitmens ar neizskaidrojamu nežēlību nogalina gan savus kolēģus un paziņas, gan nolīgtas prostitūtas, gan nejauši satiktus bezpajumtniekus, bērnus un dzīvniekus.