Foto: Saeimas administrācija

Baltijas Asambleja aicina līdz 3. jūnijam pieteikt darbus ikgadējai Baltijas Asamblejas balvai literatūrā, mākslā un zinātnē, informē Saeimas preses dienests.

Baltijas Asamblejas balva nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sniegumus minētajās nozarēs. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās piešķir reizi gadā gadskārtējā Baltijas Asamblejas sesijā.

Balvu literatūrā piešķir latviski, igauniski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo piecu gadu laikā.

Balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo trīs gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā, teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo trīs gadu laikā.

Savukārt balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo piecu gadu laikā.

Balvai iesniegtos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē Baltijas valstu attiecīgās jomas eksperti, kuri kopā veido Baltijas Asamblejas balvas Apvienotās žūrijas komiteju.

Plašāka informācija par pieteikšanas kārtību atrodama Saeimas mājaslapā.

Baltijas Asamblejas balva ir dibināta 1994. gadā, un līdz šim ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pērn balvu literatūrā piešķīra tulkotājam un dzejniekam Antanam Jonīnam (Antanas A. Jonynas) no Lietuvas par sonetu krājumu "Naujieji sonetai" ("Jaunie soneti"). Balvu mākslā saņēma mākslinieks Pēters Lauritss (Peeter Laurits) no Igaunijas par izcilu un daudzpusīgu mākslinieka darbu un projektu "Biotoopia" ("Biotopija"). Savukārt balvu zinātnē piešķīra mākslas zinātņu doktoram Arnoldam Laimonim Klotiņam par monogrāfijām "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953" un "Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!