Literatūra tirgū, tautastērpi Vecrīgā un koncerts pie prezidenta. Kultūras notikumi fotogrāfijās

Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI, LETA, Valsts Prezidenta kanceleja

Aizvadītā nedēļa lutināja ar pavasarīgi saulainiem laikapstākļiem, vairākām papildu brīvdienām un arī dažādiem kultūras pasākumiem, kas lielākā daļa bija saistīti ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ar Ilonas Bageles un džeza orķestra "Mirāža" uzstāšanos turpinājās cikls "Mūzika Rīgas pilī", Vecrīgā notika 4. maija gājiens "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai", bet Rātslaukumā skanēja koncerts "Citādi ceļi". Tāpat pagājušajā nedēļā tika sveikti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti, "Palladium" viesojās britu reperis Dizijs Raksals, bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika atklāta jauna, aktuālajiem Latvijas dizaina procesiem veltīta pop-up izstāde. Par šiem un citiem kultūras notikumiem pagājušajā nedēļā – astoņās fotogalerijās.

Arī šogad Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir devusies ārpus Rīgas – no 30. aprīļa līdz 31. maijam kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma izstāde “Lai būtu, mums jāsaprot upe”. Trīs Baltijas mākslinieces – Mari Lēna Kīpli (Igaunija), Kotrīna Ūla Kiliulīte (Lietuva), Sabīne Šnē (Latvija) – un izstādes kuratore Inga Brūvere (LV) turpina RFB 2024 tēmu par mūsdienu identitātes jautājumiem, pievēršoties dabai un cilvēkam kā vienam no tās elementiem.

Izstādes “Lai būtu, mums jāsaprot upe” norises vieta – Sigulda – nav nejauša, jo šejienes savdabīgās ainavas ar gleznainajām upes panorāmām un devona laika iežu atsegumiem – smilšakmens kraujām un alām – ir ceļinieku īpaši iemīļotas jau kopš romantisma laikiem 19. gs. Diemžēl 21. gs. runāt par dabu nozīmē nevis baudīt ainavu, nevis cīkstēties ar to, bet runāt par visus apdraudošām klimata pārmaiņām, ekoloģiju, dabas negausīgu patērēšanu ar tehnoloģiju palīdzību, cilvēka un dabas aplamajām attiecībām, kurās Homo sapiens savu ērtību dēļ ignorē visu pārējo sugu izdzīvošanas vajadzības.