Foto: Kristaps Kalns

Turpinot diskusiju ciklu "Bez punkta uz i", Čehova teātris rīko ceturto diskusiju, kas šoreiz skars tematu par mākslinieka atbildību, kontekstuāli veidojot paralēles arī ar jaunāko teātra iestudējumu "Gogolis. Portrets", kas pirmizrādi sagaidīja 11. maijā.

Diskusija "Mākslinieka atbildība: demokrātijas ilgtspējai krīžu laikmetā" Čehova teātrī norisināsies 13. maijā pulksten 19 un tiešraidē būs skatāma "Delfi", "LSM", "Rus.LSM" portālā, kā arī Čehova teātra Facebook un Youtube kontā.

Mākslas lomu sabiedrības saliedētībā un demokrātijas stiprināšanā analizēs diskusijas laikā strarpdisciplināra ekspertu grupa: režisore Laura Groza, māksliniece Sandra Krastiņa, teologs Indulis Paičs, publicists Rvīns Varde un mākslinieks Kaspars Lielgalvis. Kopīgi tiks skaidrots, kādas ir atbildības jēdziena izmaiņas laikmetīgajā Latvijā un kas ir Latvijas sabiedrība tās daudzšķautņainībā.

Diskusiju vadīs Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. art. Deniss Hanovs. Pamatojot diskusijas aktualitāti, viņš norāda: "Globālo militāro, ekonomisko un politisko krīžu laikmetā akūts kļūst jautājums par demokrātiskās kultūras sasniegumu saglabāšanu un par demokrātijas dzīvotspēju. Virkne politisko ideju, kas noliedz cilvēktiesību un brīvības universālo dabu, iegūst aizvien plašāku atbalstu globālajā tīklošanās sabiedrībā, kurā bailes un nedrošība identitāšu un kopienu augošajā sarežģītībā stimulē apjukumu un vēlmi sameklēt ātras un vienkāršas atbildes lēniem un neviennozīmīgiem procesiem. Sazvērestību teoriju uzplaukums, autoritāro tendenču pieaugums pasaulē liek kritiski vērtēt demokrātijas ilgtspēju un izvirza virkni jautājumu arī jaunrades procesiem. Mākslinieka īpašā simboliskā un politiskā loma brīvības saglabāšanā ir raksturīga Austrumeiropas sabiedrībām, un gadu desmitiem tā sargāja, saglabāja un attīstīja latviešu kultūras un kolektīvo atmiņu mantojumu padomju kolonizācijas režīma apstākļos. Mākslinieki artikulēja aizliegto, bija cieši saistīti ar nacionālās kustības mērķiem un spēja apiet cenzūru un aizliegumus, runājot ar līdzcilvēkiem alegoriju valodā. Mākslinieku pilsoniskā pozīcija un drosme stimulēja nacionālās valsts atjaunošanu un grāva diktatūras telpu."

Kā norāda Hanovs, šodienas apstākļos mākslas brīvību no jauna apdraud populisms un radikālās ideoloģijas, izklaides sabiedrības manipulatīvas prakses. Šādā trauksmainā kultūrtelpā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 13. maijā tiks skaidrots, kāda ir mākslinieka atbildība šodienas Latvijas sabiedrībā un kā māksla spēj veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību, artikulēt kultūru dažādību un vienlaicīgi veidot politisko nāciju, kas spēj saglabāt un attīstīt mierspējīgu demokrātiju.

Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu "Sabiedrības saliedētības vektori", ko īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadīts pētnieku konsorcijs. Sadarbības mērķis ir vienot mākslas un zinātnes spēkus, iesaistot plašu un daudzveidīgu publiku atklātā, cieņpilnā un kompetentā sarunā par Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!