Žagars vēlas vadīt Nacionālo operu arī turpmāk

Žagaram darba līgums beidzas decembrī. Saskaņā ar LNO likumu Kultūras ministrijai gada beigās būs jāizsludina konkurss uz LNO direktora vietu. Ja Žagars vēlēsies turpināt vadīt LNO, viņš varēs piedalīties konkursā. Protams, tiks izvērtēta arī visu pretendentu līdzšinējā darbība, norāda kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V).

Žagars uzsver, ka ar gandarījumu turpinātu iesāktos projektus, kuru realizācijas laiks sniedzas pat 2015.gadā. LNO ir izstrādājusi plašu māksliniecisko plānu gan Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi un Bendžamina Britena jubilejas gadam, gan ēkas 230 gadu svinībām, gan sākti sagatavošanās darbi 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu un LNO realizēs līdz šim nebijušu latviešu skatuves oriģināldarbu iestudējumu ciklu. Ir sāktas arī pārrunas par plāniem 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

Konkursi uz LNO direktora amatu līdz šim nav notikuši, jo tika izmantota LNO likumā paredzētā iespēja līguma termiņa pagarināšanai.

Kultūras ministre Ēlerte tikās ar LNO Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības pārstāvjiem, kuri pieprasīja atbrīvot Žagaru no LNO direktora amata. Arodbiedrības izplatītajā paziņojumā presei teikts, ka direktoram Žagaram un pārējai operas vadībai būtu jāatbild par līdz šim piešķirto valsts dotāciju izlietošanas lietderību.

Tikšanās laikā kultūras ministre ar arodbiedrības pārstāvjiem pārrunāja KM veiktās pārbaudes un audita rezultātus par LNO iepirkumiem un atalgojuma politiku. Iepirkumu procedūras LNO ir veiktas atbilstoši likumam. LNO ir publicējusi Iepirkuma uzraudzības mājaslapā noslēgtos līgumus atbilstoši likuma prasībām, norādot iepirkuma priekšmetus, termiņus un maksimālo līgumcenu. Saprātīgos apjomos veikti iepirkumi to līgumu ietvaros, kuros maksimālā līgumcena noteikta 19 999 lati trīs gadu laikā, piemēram, skrūvju, naglu un smilšpapīra iegādei šogad iztērēti 2400 lati, tējas, kafijas, cukura un ūdens vajadzībām šogad iztērēti 990 lati, auto ķīmijas (tehniskio šķīdumu, smērvielu, motoreļļu, kopšanas līdzekļu) iegādei - 480 lati.

Vienlaicīgi KM auditā vērsusi uzmanību uz iespējām ekonomēt līdzekļus, novēršot administrācijas darbinieku funkciju dublēšanos, kā arī novērst atsevišķu administrācijas darbinieku atalgojuma pieaugumu. Tāpat jāizstrādā efektīva komandējumu lietderības kontrole un jānodrošina nošķīrums starp māksliniecisko un administratīvo lēmumu pieņemšanu. Bez tam Valsts kontroles plānotā revīzija dos neatkarīgu un objektīvu vērtējumu par LNO vadības saimnieciskumu. "Esmu pārliecināta, ka LNO vadība izprot valsts ekonomisko situāciju un rēķinās ar tai piešķirto valsts dotāciju," norāda Ēlerte.

LNO finansējums pēdējo divu gadu laikā samazināts par 35%, kamēr kultūras nozarei kopumā samazinājums bijis par 45%. Turklāt 2009.gadā valdība piešķīra papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 500 000 latu apmērā, lai LNO varētu norēķināties par nodokļu parādiem.

"Augsti novērtējama LNO direktora Žagara vēlme nodrošināt izcilu māksliniecisko kvalitāti samazinātu budžeta līdzekļu ietvaros. Ne tikai LNO, bet visai kultūras nozarei atvēlētais finansējums šobrīd ir nepieņemami zems. Taču esmu pārliecināta, ka pakāpeniski to būs iespējams atjaunot atbilstošā līmenī, jo Latvijā ir atsākusies izaugsme," norāda kultūras ministre.

Andrejs Žagars vada Latvijas Nacionālo operu kopš 1996.gada.

Žagars ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē (1982). Beidzis Dailes teātra VII studiju un strādājis Latvijas Dailes teātrī no 1982. līdz 1994.gadam. Filmējies daudzās Latvijas un ārvalstu kinofilmās.

2002.gadā Žagars ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis" debitējis operteātra režijā Dalhallas operas festivālā. 2003.gadā ar šo pašu operu debitējis LNO.

2003.gadā LNO Žagars iestudēja Antona Rubinšteina operu "Dēmons". Ar šo iestudējumu LNO piedalījies Savonlinnas operas festivālā un viesojies Vīzbādenes festivālā "Maifestspiele" ar operu "Klīstošais holandietis".

2005.gadā Žagars LNO iestudēja Pētera Čaikovska operu "Pīķa dāma", ar kuru viesojies Bordo festivālā "Pārsteidzošā Latvija".

2006.gadā Žagars LNO iestudējis Dmitrija Šostakoviča operu "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", bet Maskavas Jaunajā operā - Džuzepes Verdi "Nabuko".

2007.gadā Žagars LNO iestudēja Džuzepes Verdi "Traviatu" un Žorža Bizē "Karmenu". 2007.gadā LNO viesojās Katānijā ar izrādi "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", bet Krievijas Akadēmiskajā Lielajā teātrī - ar "Mcenskas apriņķa lēdiju Makbetu" un "Karmenu".

2008.gadā Žagars iestudēja Žila Masnē operu "Verters" Erfurtes teātrī.

2009. gadā Žagars iestudēja Žila Masnē operu "Verters" LNO, Aleksandra Borodina operu "Kņazs Igors" Esenes Aalto teātrī, Volfganga Amadeja Mocarta operu "Dons Žuans" LNO. 2009.gadā ar izrādi "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" LNO piedalījās10. Starptautiskajā Hongkongas mākslu festivālā un ar izrādi "Klīstošais holandietis" - Kuresāres operas festivālā.

2010.gadā Žagars iestudēja Riharda Štrausa operu "Rožu kavalieri" Budapeštas operā, Žorža Bizē operu "Karmena" Boloņas teātrī, Džuzepes Verdi operu "Masku balle" Sanktpēterburgas Mihaila teātrī, Džuzepes Verdi "Trubadūru" Klāgenfurtes pilsētas teātrī un Pētera Čaikovska operu "Jevgeņijs Oņegins" LNO.

Žagars ir apbalvots ar Francijas valdības Goda Leģiona ordeni (2001), Triju Zvaigžņu ordeni (2002), Nīderlandes karaļnama ordeni (2006), saņēmis Spīdolas balvu par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulē un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu (2008). Žagars ir saņēmis arī Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā (2008), Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva piešķirto Draudzības ordenis par kultūras saikņu stiprināšanu starp Latviju un Krieviju (2010) un Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu (2011).