No 'stārķīša' līdz sudraba 'Mildai'. Latvijas Bankas īpašās monētas  (146)

Arī par godu šai gadadienai ir tapusi monēta – šoreiz ne kā apgrozības nauda, bet kā mākslas darbs, savā oriģinālajā izmērā klajā laista slavenā "Milda" jeb sudraba pieclatnieks, kas latviešu apziņā ir kas vairāk par vienkāršu pagātnes naudas zīmi.

Svarīgi vispirms sākt ar skaidrojumu – banku izdotās monētas dalās četrās grupās – pirmkārt, ikdienā lietotās apgrozības monētas, otrkārt, īpašās apgrozības monētas – tās, ko mīļi dēvējam par "stārķīti, skudriņu, pakaviņu, egīti" utt, trešā grupa ir jubilejas un piemiņas monētas – to vērtība krietni pārsniedz nominālu un apgrozībā tās praktiski netiek izmantotas, bet ceturto – investīciju monētas, kuru vērtība mainās katru dienu tikai atkarībā no tā kā mainās dārgmetāla cena pasaules tirgū - Latvijas Banka pagaidām nav izdevusi vispār.

Portālu "Delfi" monētu zinībās konsultē Latvijas bankas Monētu dizaina komisijas vadītājs, mākslinieks, Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants Laimonis Šēnbergs un Monētu dizaina komisijas locekle, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle.

Eiropā jubilejas un piemiņas monētas izdod visas valstis, īpaši aktīvs šis process ir pēc eiro ieviešanas. Eirozonas valstīm šis ir veids kā izpausties un stiprināt savu identitāti. 2002. gadu sauc par numismātikas renesansi, jo līdz ar eiro ieviešanu arī daudzas konservatīvas valstis, kas līdz tam izdeva pāris monētas gadā, sasparojušās un izlaiž jau vairākus desmitus šādu monētu.

Kāds ir monētas ceļš no idejas līdz spožajam iznākuma? Nupat iznākusi, Venēcijas biennāles dalībnieka Kriša Salmaņa veidotā monēta – veltījums tēlniekam Kārlim Zālem, pērn vairākas monētas veidoja "Purvīša balvas" laureāts Kristaps Ģelzis. Kā tiek atrasti mākslinieki un, vai katrs, kurš ir "labs uz audekla", būs labs arī monētu mākslā?

Kā stāsta Laimonis Šēnbergs, Latvijas Bankā Monētu dizaina komisija darbojas jau kopš 90. gadiem. Tā rūpīgi strādā vispirms pie monētu tēmām, sižetiskā pamatojuma, tālāk seko viens no grūtākajiem komisijas uzdevumiem, atrast mākslinieku, kurš spētu ar izvirzīto uzdevumu tikt galā, piedāvājot izcilu idejisko risinājumu.

"Te pat galveno lomu nespēlē mākslinieka saņemtās balvas, svarīgākais ir tas, vai mākslinieks strādā ar tādu ievirzi, kas atbilst šīs monētas risinājumam," pamatīgo atlasi, kurā slēgtā konkursā tiek aicināti dažādi Latvijas mākslinieki, skaidro Monētu dizaina komisijas vadītājs Šēnbergs.

Nākamais solis ir plastiskā veidojuma tapšana, kas ir daudz lielākā izmērā nekā pati monēta un pēc kura parauga vēlāk naudas zīme tiek kalta. Šī ir vēl viena smalka lieta, jo ne katram šāds tēlniecības žanrs ir pa spēkam.

"Tādi mākslinieki ir nedaudzi, kas prot un var šādu specifisku darbu realizēt. Ir rīkoti pat konkursi tēlniekiem, un rezultāts pierādījis, ka tikai retais var strādāt šādā ļoti zemā cilnī un ar ļoti lielu precizitāti. Un te pat runas nevar būt, ka šos plastikas monētu modeļus izgatavotu ārvalstīs, tāpēc jau no pašiem jubilejas monētu kalšanas sākumiem tie top Latvijā, lai saglabātu māksliniecisko līmeni," skaidro Šēnbergs .

Vai vienmēr mākslinieka ieceres sakrīt ar Bankas vīziju? Šēnbergs teic, ka pārsvarā rūpīgā atlase nodrošina rezultātu, kas neliek vilties. Taču ir bijuši gadījumi, kad konkurss ir jārīko atkārtoti, pieaicinot vēl jaunus māksliniekus. Bieži ir tā, ka konkursā izvēlētā iecere paliek kā pamatideja, bet grafiski tā attīstās savādāk. Viens no piemēriem ir šogad izdotā Rīgas Tehniskās universitātes monēta, ko veidojis Kristaps Ģelzis. Pati tēma uzskatāma par grūtu, turklāt RTU pārstāvjiem bijis svarīgi, ka Universitāti simbolizē kaut kādā inovatīva monēta. Sākotnējā ieceres vizuāli diezgan stipri atšķīrusies no tā kā tas tika realizēts.

Mūsu sarunā Laimonis Šēnbergs vairakkārt uzsver, ka pie katras monētas tapšanas tiek strādāts tā, lai galarezultātā sanāktu īsts mākslas darbs. Turklāt Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas izceļas ar dažādību. "Mūsu Banka ārvalstu monētu kaltuvēm ir neērts klients," smaida Maruta Brūkle, allaž tiekot sagādāti jauni izaicinājumi. Kopumā jubilejas monētas Latvijā kopš 90. gadiem veidojuši ap 40 dažādu mākslinieku. Līdzās jau pieminētajiem Kristapam Ģelzim un Krišum Salmanim, monētu dizainu veidojuši arī Ilmārs Blumbergs, Henrijs Vorkals, Jānis Strupulis, Gunārs Cīlītis, Edgars Folks, Andris Vārpa, Juris Petraškevičs, arī pats Laimonis Šēnbergs un daudzi citi. Latvijas monētu kopums ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Foto: Latvijas mākslinieku veidotās jubilejas un piemiņas monētas

Sudraba "Mildas" ceļš nebiija vienkāršs. Pirmo Jāņa Roberta Tilberga dizianēto piecu latu monētu ar prezidenta Jāņa Čakstes portretu neizkala, bet 1929. gadā Finanšu ministrija tomēr nolēma pasūtīt sudraba monētu, uz kuras jābūt redzamai "Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai jaunavas galvai". Sākotnēji konkursā uzvarēja tēlnieks Kārlis Zemdega, taču arī viņa radīto monētas skici nerealizēja.

Visbeidzot pirmās neatkarības laika slavenāko monētu, kurai bija lemts kļūt par visas nacionālās valūtas simbolu, kala pēc Riharda Zariņa skices. Tajā bija redzama mākslinieku savaldzinājusī, Valstspapīru spiestuves korektore Zelma Braure. Taču, šis ir viens no gadījumiem, kad ģipša modelis netika veidots Latvijā, to pēc Zariņa skicēm veidoja "Royal Mint" kaltuvē Lielbritānijā. Zelmas profilu angļi pārveidoja cēlāku, klasiskāku. Tāpēc meitene, ko daudzas paaudzes jau pazīst kā Mildu, atšķiras no Braueres latviskā skaistuma.

Pašiem Latvijas Bankas darbiniekiem iespēja salīdzināt "Mildu" ar Riharda Zariņa oriģinālo skici bijusi tikai nesen. Šis zīmējums glabājies "Royal Mint" arhīvā un tikai šogad, gatavojoties Latvijas Bankas deviņdesmitgadei, tas saņemts dāvanā.

Jāpiebilst, ka "Mildu" kopš neatkarības atjaunošanas, Latvijas Banka izdevusi jau divas reizes. Pirmo – 2003. gadā starptautiskajā programmā "Pasaules mazākās zelta monētas" - kā miniatūru zelta kopiju, bet otro – sudraba dubultnieci, nupat 2012. gada rudenī.

Savukārt Teodora Zaļkalna "Latvijas Monēta" ir unikāls gadījums - tā ļoti ilgi stāvējusi nerealizēta. 1922. gadā Finanšu ministrija rīkoja konkursu zelta monētai. Visticamāk, bijuši vēl kādi dalībnieki, taču ne Zaļkalna, ne kāda cita konkursa dalībnieka iecere netika realizēta vispār. Kāpēc tā – nav zināms. Zaļkalna "Latvijas monētas" ģipša veidojums bija saglabājies Bankas muzejā un tā 2008. gadā tika kalta pēc šī oriģināla, ņemot vērā visu tā laika dizaina specifiku.

Pats Zaļkalns pēc šī parauga izveidoja medaļu, kas šobrīd atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

To, ka Zaļkalna radītais dizains un ideja ir nenovecojoši, apstiprinājusi arī "Gada monētas 2010" balva žurnāla "World Coin News" organizētajā konkursa, kurā piedalās visas pasaules valstis un tā tiek dēvēta arī par monētu pasaules "Oskaru".

Šo monētu otrreizējo tirgu Latvijas Banka nekontrolē, tomēr izdarīti secinājumi, ka sižetiski iecienītākie ir tehnika - kuģi, dzelzceļš un sporta veidi. "Tās ir arī tēmas, kas vairāk interesē ārvalstu kolekcionārus, lai gan mākslinieciskās vērtības dēļ Latvijas Bankas monētas kopumā kolekcionāru vidē tiek vērtētas augstu," stāsta Maruta Brūkle.

Vismazākā tirāža līdz šim bijusi septiņstūru formas "Ciparu monētai", kas izlaista 2006. gada nogalē. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Tās tirāža ir bijusi vien 2007 eksemplāri, turklāt tā atzīta par "Gada monētu 2006". Šobrīd tā ir kolekcionāru īpaši iekārota. Papētot dažādus interneta forumus un eBay, "Ciparu monētas" cena šobrīd pārsniedz pat 200 latus.

Jaunākais kolekcionāru hīts ir šoruden izdotā jau pieminētā Rīgas Tehniskās universitātes 150. jubilejai veltītā monēta, ko izlaida vien 3000 eksemplāru lielā tirāžā, turklāt daļu no tās reprezentatīviem nolūkiem iegādājās pati universitāte.

Monētas dizaina autors, mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, veidojis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Turklāt tā ir vienīgā Latvijas Bankas monēta, kas sadalās divās daļās. (Skatīt video).

Savdabīgā RTU monēta no Latvijas Bankas kasēm pazudusi burtiski pāris stundu laikā un šobrīd jau otrreizējā tirgū nopērkama ne mazāk kā par 150 latiem.

Tomēr Monētu komisijas pārstāvji uzsver, ka jubilejas un piemiņas monētas nav produkts tikai kolekcionāriem un numismātiem. Šie Latvijas Bankas izdevumi ir mākslas darbi, veids kā ieguldīt, neskatoties uz to, ka šīs nav investīciju monētas. Turklāt tā ir lieliska dāvana. Latviešiem ir godi - kristības, kāzas, apaļas jubilejas, kuros pieņemts dāvināt sudraba naudu vai sudraba karotes, un bieži monētas pilda šo dāvanas funkciju.

Tā ir starptautiskās programmas monēta un tai ir līdz šim pati lielākā tirāža – tā izdota 35 000 eksemplāru un liela daļa no tiem aizgājusi starptautiskajā tirgū.

"Monētu komisijai bija jāizvēlas starp airēšanu, kur jau iepriekš Latvijas sportistiem bija labi panākumi un šķēpmešanu, kas Latvijas olimpiskajā vēsturē, protams, bijis ļoti nozīmīgs sporta veids," atceras Laimonis Šēnbergs.

Pēc mākslinieku konkursa, izvēle kritusi par labu kanoe airētāja tēlam uz monētas. Leģenda vēsta, ka Atlantas Olimpiskajās spēlēs, kad startējis Latvijas pārstāvis - kanoe airētājs Ivans Klementjevs, toreizējais Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš šo sudraba monētu turējis cieši sažņaugtu saujā. Un, kā zināms, šīs Olimpiskās spēles Klementjevam atnesa sudraba medaļu. Kāds būtu iznākums, ja kalta būtu zelta monēta, var tikai minēt. Nereti arī jautā, vai monēta tapusi par godu airētājam Klementjevam, vai uz monētas atveidots viņš, taču tā nav. Monēta kalta vēl pirms šīm Olimpiskajām spēlēm.

Foto: Atlantas airētājs un citas sportam veltītās monētas

Īpašas ir trīs "Laika monētas" ar iestrādāto niobiju. Pats šis metāls ir pelēcīgs, bet tehniskā procesa rezultātā tā virskārta var mainīt toni. Eiropā monētas ar niobiju kaļ tikai Austrijā, un tādas Eiropā ir retums. Pašai Austrijai ir septiņas, vēl kaltas Luksemburgai, kā Latvijas trīs "Laika monētas".

"Laika monētu" tapšanai ir arī sava simboliskā vēsture – niobija atklājējs Heinrihs Roze (1795. - 1864.) jaunībā ir bijis Jelgavas aptieķnieka māceklis. Vēlāk aizbraucis uz Berlīni un kļuvis par izcilu zinātnieku. Tāpēc "Laika monētās" uz niobija, rūpīgi ieskatoties redzami iniciāļi HR, bet heraldiskais rozes simbols monētas centrā ir atgādinājums par niobija atklājēja saistību ar Latviju.

Nereti Austrumu valstīs redzētas jubilejas un piemiņas monētas, ko rotā koši dzīvnieku, eksotisku putnu un tamlīdzīgi attēli. Šēnbergs apstiprina, ka šāda monētu dizaina tendence vairāk raksturīga Āzijas valstīm.

"Tās faktiski ir uzlīmes uz sudraba. Latvijas Banka šādu ceļu - bildītes uz cēlmetāla, neiet," stāsta mākslinieks, piebilstot, ka šāda tehnoloģija pieņemama tikai īpašos un pamatotos gadījumos. Piemēram, viena šāda ir 2007. gadā izdotā monēta "Valsts atdzimšana" ar sarkanbalti sarkano karodziņu reversā vai 2010. gadā izdotā monēta "Neatkarības deklarācija".

"Cilvēku attieksme pret šīm monētām ir fantastiska," priecājas Laimonis Šēnbergs. Sākotnēji nebija doma katru gadu izveidot īpašās apgrozības monētas. Bija tika vēlme dažādot monētu dizainu un paskatīties cilvēku reakciju uz tām.

Pirmā šāda viena lata monēta – stārķis, iznāca 2001. gadā un bija vien 250 tūkstošu lielā tirāžā. Šīs monētas no apgrozības pazuda zibenīgi un šobrīd otrreizējā tirgū nopērkamas jau par 7 līdz 8 latiem. Nākamā monēta – skudra, iznāca 2003. gadā un arī ātri nonāca mājas krājkasītēs.

Latvijas Banka šādu interesi nebija gaidījusi un tika pieņemts lēmums kopš 2004. gada īpašās apgrozības monētas izdot divas reizes gadā. Nākamās tirāžas jau bija lielākas, tomēr tik un tā šīs monētas apgrozībā atrast var reti. Tās labprāt krāj un dāvina un Latvijas Bankas kasēs tieši svētku laikā šī "viens pret viens" maiņa ir ļoti pieprasīta. Bijuši pat gadījumi, kad Latvijas Bankas darbiniekiem izstādē Latviešu biedrības namā piekodināts nepārtraukt šo tradīciju, vai taksometrā šoferis lepni bijis gatavs nodemonstrēt īpašo monētu krājumus.

"Būsim godīgi ne katram iegādāties sudraba vai zelta jubilejas monētas ir pa kabatai, un ne katram tā ir prioritāte, taču uz Ziemassvētkiem katram radagabalam sarūpēt īpašo apgrozības monētiņu ir ļoti demokrātiska dāvana," teic Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle.

Te gan jāsarūgtina visi šo apgrozības monētu krājēji – līdz ar eiro ieviešanu šādas monētas vairs neiznāks, bet Latvijas Bankai būs tiesības reizi gadā izveidot īpašo divu eiro apgrozības monētu, taču tās sižetam būs jābūt saistītam ar kādu aktuālu vai vēsturisku Eiropas notikumu.

Arī šogad pirms Ziemassvētkiem šāda īpašā apgrozības monēta būs. Kā liels dārgums uz galda dzidri nošķind spožs lats, taču kas uz tā attēlots, lai pagaidām paliek pirmssvētku noslēpums.