Foto: DELFI

Šīs nedēļas nogalē Cēsīs gaidāmas kārtējās Imantdienas, kurās sagaidāms vērienīgs pirmatskaņojums - turpinājums 1973. gada oratorijai "Dzejnieks un nāra" ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Imants Kalniņš turpina rakstīt mūziku, radīt prieku klausītājiem, taču nekad neslēpj savus sociālpolitiskos uzskatus.

Nesen izplatītājā atklātajā vēstulē komponists pauda uzskatu, ka Rietumu vērtības sevi ir izsmēlušas. "Tā vērtību sistēma, kuru propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnībā bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas deģenerāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu par "Rietumu vērtībām."" Šajā ziņā Krievijas prezidenta Putina un Baltkrievijas prezidenta Lukašenko tiecieni izveidot savu nacionālo kodolu ir apsveicami.

Savā vēstulē Kalniņš Latvijas dalību ES salīdzina ar grimšanu purvā. Intervijā laikrakstam "Diena" komponists atzīst, ka šādas lietas jāpauž kategoriski. "Ja runā ne šā, ne tā, tevi neviens nesadzird," viņš saka.

Uz piebildi par to, ka Putins ir atjaunojis padomju laiku himnu, bet Baltkrievijas prezidents padomju karogu, Kalniņš atbild: "Ar karogu un himnu neviens nav nogalināts. Bet šī ir politikas, nevis kultūras tēma." Komponistam neesot iebildumi pret Rietumu kultūru, bet pret subkultūru, kas ir nevēlama. Savulaik dzelzs priekškars mūsu cilvēkus pasargāja no tās ietekmes.

Vēl viens apliecinājums tam, ka "esam iegrimuši purvā" ir tas, ka šobrīd ES rokās esam nodevuši svarīgus jautājumus, kurus būtu jārisina mums pašiem. Piemēram, lata nomaiņu pret eiro. "Suverēna valsts bez savas valūtas ir hibrīds, tas nav nopietni," intervijā "Dienai" secina Kalniņš un ar vilšanos atceras 2003.gadu, kad pats bija par iestāšanos Eiropas Savienībā. "Redzot, kādi spēki veido politiku pasaulē, kas ir tie faktori, kuri var ietekmēt ne tikai atsevišķas valsts likteni, bet lielu daļu no globālās politikas, es redzu, ka Latvija tiešām neko citu nevarēja — ar tām zināšanām, pilnīgi bez pieredzes. Latvija ir gājusi, kā varējusi, nevis kā gribējusi," intervijā "Dienai" secina komponists.

Šādas demokrātijas ideja Latvijai nav vajadzīga, taču par to pirms 10 gadiem neviens nevarēja iedomāties. Šī demokrātija ir kaitīgāka par to, ko vēsturē pazīst kā autokrātiju. "Jebkura autokrātija nes sabiedrībai un cilvēkiem lielāku labumu. To mēs redzam no vēstures — valstis un sabiedrības uzplaukst autokrātiskos režīmos, ne demokrātiskos," intervijā saka Kalniņš.

Mūsdienu pasaulē demokrātija nav demokrātija, tās ideoloģija ir finanšu kapitālā. "Ja būtu jāizvēlas starp pasaules izjūtu, ko šodien pārstāv civilizācija, kas dzīvo rietumos no Latvijas, un pasaules izjūtu, kas pastāv austrumos no Latvijas — es nešauboties izvēlētos to, kas ir austrumos no Latvijas," atzīst Kalniņš, kurš savulaik bija viens no LNNK dibinātājiem. Viņu neuztrauc bijušo domubiedru iespējamie pārmetumi. "Tā ir pārmetēju problēma, nevis mana," saka komponists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!