Gada laikā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ir uzlabots psiholoģiskais klimats un stabilizētas finanses, intervijā aģentūrai LETA uzsver LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš.
Vissvarīgākais katrā kolektīvā ir psiholoģiskais klimats, uzskata Liepiņš. LNO kolektīva iekšējā atmosfēra bija dramatiska ne tikai pārejas periodā, bet jau daudzus gadus. To veidoja menedžmenta attieksme pret milzīgo kolektīvu, kurā liela problēma bija atalgojums un savstarpējā komunikācija. "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka psiholoģiskais klimats kolektīvā patlaban ir sakārtots. Nav vairs nemieru, kādi bija agrāk, kad tika pieteikti streiki, mākslinieki nāca ar dažādiem draudiem. Tiek veikts normāls darbs," uzsver Liepiņš.
LNO strādā 600 cilvēku. Tas ir liels kolektīvs, kurš apvienojies piecās arodbiedrībās - operas solistu, kora, orķestra, baleta un tehnisko darbinieku arodbiedrībā. Līdz ar to darbinieku intereses ir jāsabalansē ne tikai finansiāli, bet arī pa darba laikiem. Izrāžu dekorāciju montēšana prasa daudz laika, tas ir sarežģīts darbu komplekss, kurā ļoti svarīgi stingri ievērot laika grafiku. Līdzīgi ir arī citos teātros, tikai operā mērogs ir lielāks.
Jaunajai valdei sākot darbu LNO, auditorkompānija "Deloitte Latvia" veica padziļinātas izpētes finanšu un juridisko auditu par laika posmu no 2009. līdz 2013.gadam. Iegūtie audita rezultāti norādīja uz nepilnībām agrākās LNO vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvo plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Piemēram, 2012.gada faktiskās jauniestudējumu izmaksas pārsniedza budžeta plānu par 198 000 latu (281 729 eiro), bet 2013.gada deviņos mēnešos autoratlīdzību izmaksas tika pārsniegtas par teju 154 000 latu (219 122 eiro). Rezultātā jaunā valde pārņēma LNO vadību 2013.gada septembrī, kad tika uzrādīts naudas līdzekļu atlikums 127 700 latu (181 701 eiro), bet nesegtās saistības bija vairāk nekā 193 000 latu (274 614 eiro).
Patlaban LNO visām darbinieku kategorijām algas ir atjaunotas pirmskrīzes, 2008.gada, līmenī. "Esam izgājuši laukā no krīzes algu perioda, kad bija milzīgi samazinājumi. Netiek krāti arī nodokļu parādi. LNO strādā ar pluszīmi," apgalvo Liepiņš.
Pagājušajā gadā ir atrasta iespēja nopirkt mūzikas instrumentus par apmēram 60 000 eiro - timpānus, oboju, klarneti, būs arī jauna flauta. Gatavojoties Džakomo Pučīni operas "Manona Lesko" iestudējumam, tika nopirkti jauni videoprojektori. Nupat no Polijas "Steinway" restaurācijas darbnīcas tika atvests atjaunotais flīģelis, kurš bija visai nospēlēts desmit intensīvas ekspluatācijas gados, bet tagad skan kā jauns un patlaban ir vienas no labākajām koncertklavierēm Latvijā. Ir veikts mikrofonu iepirkums, tie būs vajadzīgi atsevišķiem iestudējumiem nākotnē, piemēram, kad atkal tiks uzvesta Jāņa Lūsēna "Putnu opera".
Ar summu, ko LNO ieguva no zāles izīrēšanas komponista Igora Krutoja jubilejas svinībām, pietika tikai prēmiju izmaksai darbiniekiem. "Domāju, ka ažiotāža, kas par to tika sacelta, ir saistīta ar kādas sabiedrības grupas pretestību pret manu atrašanos LNO valdes priekšsēdētāja amatā," uzskata Liepiņš. Madrides, Parīzes, Berlīnes vai kādas citas lielas operas zāles īre uz vienu vakaru maksā daudz vairāk - 250 000-300 000 eiro. To apliecinot arī ažiotāžu sacēlusī Artura Maskata operas "Valentīna" viesizrāde Berlīnes Valsts operā, kur par zāles īri tiek maksāti 250 000 eiro.
"Līdzekļus esam spējuši ietaupīt paši, racionāli saimniekojot, arī atsakoties no pārmērīgiem tēriņiem jauniestudējumos un pieaicinātajiem māksliniekiem maksājot honorārus, kādus varam atļauties," norāda LNO valdes priekšsēdētājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
