"Hanzas perons – agrākā dzelzceļa noliktavas ēka, kuru sākotnēji bija plānots nojaukt, 2019. gadā atdzima kā koncertzāle un vieta pasākumiem, bet šogad nosvinēja pirmo gadadienu. 2020. gads, neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem, "Hanzas perona" ēkai bijis panākumiem bagāts. Kopumā iegūtas 10 balvas un uzvaras vairākos konkursos gan arhitektūras un būvniecības nozarēs, gan plašākā, kultūras un radošo industriju kontekstā.
"Hanzas perona" arhitektūras risinājumi ļāva arī pasākumu organizatoriem pielāgoties šā gada situācijai un radīt arī mazāka mēroga pasākumus, kurā apmeklētāji un mākslinieki jūtas pietiekami komfortabli. Tāda bija pasākumu sērija "Koncerts pirmajā rindā" un izrāžu cikls "Trīs māsas".
Kā saka ēkas galvenais arhitekts Reinis Liepiņš, laikā, kad Rīgas pilsētā ir vairāk kā 1000 graustu un arhitektūras pieminekļu saglabāšana patstāvīgi ir apdaudēta, "Hanzas perons" ir viens no veiksmīgiem piemēriem, kā industriālajam arhitektūras mantojumam ir atrasts jauns pielietojums. Ēka ir lielākā kultūras būve Latvijā, kas celta pēc neatkarības atjaunošana par privātiem līdzekļiem. Vecai ēkai tiek dota jauna dzīvība, pievienotas jaunas, pieejamas funkcijas, tā kļūst pieejama plašai sabiedrībai. Tādējādi sabiedrība iegūst vēsturisku un vērtīgu ēku. Ēkas pārizmantošana (adaptive reuse) ļauj saglabāt vietējās vērtības un radīt jaunas, tā glabā kultūras mantojumu, pagarina ēkas dzīves ciklu un nodrošina mazāku resursu patēriņu. Ēka var lepoties arī ar lielu Latvijā ražoto materiālu skaitu. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās 19.gs liekto sliežu nojumes. Kā arī radīti individuāla dizaina interjera elementi- kāpnes , margas, soli un "ghost train" vagons un bīdāmās akustiskās sienas. Projektēšana ilga 12 mēnešus, būvniecība aizņēma 18 mēnešus.
""Hanzas perons" mūsu birojam bija ātrs projekts – viens gads projektēšanai un pusotrs gads būvniecībai, kas šāda mēroga ēkai nav ilgs laiks. Jā, šogad ēkas arhitektūra un interjers saņēma lielu sabiedrības atzinību gan Latvijā, gan Eiropā un Grand prix gandrīz visos 2020. gada arhitektūras un būvniecības balvu konkursos. Tas liek domāt, ka cilvēkiem patīk arhitektūras mantojuma pārveide bez liekas izskaistināšanas, un cilvēkiem arī patīk kvalitatīva būvniecība. Jāatzīst, ka darbu atviegloja klienta – "Pillar Development" - profesionālā izpratne un skaidrība par uzdevumu, sasniedzamo mērķi un kvalitāti," saka Reinis Liepiņš.
Saglabātā atmiņa par Skanstes preču stacijas industriālo nozīmi Rīgas mērogā
“Preču stacijas noliktava Skanstē ir viena no lieciniecēm “zelta laikmetam” pirms Pirmā pasaules kara, kad industriālā Rīga bija viena no lielākajām un attīstītākajām ostas pilsētām Austrumeiropā. Vēl nesen šī ēka – viena no pēdējām Skanstes industriālās vēstures lieciniecēm – bija paredzēta nojaukšana. Par Hanzas Perona dizaina vīzijas pamatu kļuva vairāk kā 100 gadu vecās ēkas pielāgošana kultūras būves funkcijai, vienlaikus iekonservējot to esošajā novecošanas stadijā. Reiz iznīcībai lemtā noliktavas zāle kļuvusi par visa projekta, un savā ziņā pat rajona, attīstības vadmotīvu. Tās apjoms ir atstāts tukšs un neskarts, ļaujot ieplūst kultūrai un sabiedriskajai dzīvei, un paverot pilsētniekiem reiz nepieejamās industriālās teritorijas šarmu. Autori šo ideju realizēja, radot jaunu stikla “mētelīti”, kas ietver vēsturisko ēku no ārpuses, ļaujot daļai teritorijas kļūt par kultūras telpas interjera sastāvdaļu,” stāsta Reinis Liepiņš.
“Hanzas perons” – mijiedarbība starp vietas vēsturi un mūsdienu vidi
Ēkas arhitektūra turpina līdzsvara meklējumus starp vēsturiski autentiskajiem elementiem, inovāciju un praktiskumu, kur “jaunais” piemeklēts, lai izceltu vai harmonizētu ar “veco”.
Noliktava mūsdienu pilsētbūvnieciskajā situācijā šķita vides mērogam par mazu. Mūsdienās tā atrodas zemāk nekā uzbērtās Hanzas un Pulkveža Brieža ielas. Jaunais rāmis preču stacijai dod lielāku masu, “uzaudzē tai muskuļus”.
Šādas inženierbūves ir vieglāk pielāgojamas funkcijas maiņai, jo to arhitektūru veido konstruktīvs karkass, bez starpsienu tīkla. Vecās noliktavas fasādes veidotas atbilstoši sava laikmeta t.s. “ķieģeļu stila” eklektikas arhitektūras tradīcijām. Stilistiski bagātīgākās ir gala fasādes, viena no kurām šobrīd ir galvenā jaunā objekta vizītkarte un arhitektoniskais akcents Hanzas perona dienvidu vestibilā. Fasāde sadalīta ar vertikālām lizēnām, zelmiņa slīpnes uzsvērtas ar dekoratīvām ķieģeļu konsolēm, kas raksturīgas neogotikas izteiksmes paņēmieniem.
Ēkas arhitektūra un energoefektivitāte
Lai pietuvotos mūsdienu energoefektivitātes prasībām (ēkas sienu biezums vietām ir vien 38cm), vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla “mētelis” ar dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Noēnojumu risinājumi ārpusē tiks papildināti, sekojot siltuma un aukstuma jaudas patēriņam. Galvenajā dienvidu fasādē šobrīd vēl nav norealizēti pieci atverami vārti.
Vēsturiskās noliktavas iekštelpa ir atstāta brīva visā tās apjomā, veidojot multifunkcionālu pasākumu zāli (1230m²), kuru ar akustisko sienu palīdzību var sadalīt trīs mazākās telpās (460m²/310m²/460m²). Zālē paredzētas 1100 sēdvietas vai 2200 stāvvietas. Ēkas dienvidu galā izbūvēta jauna piebūve ar vestibilu 1. stāvā, apmeklētāju garderobēm un sanmezglu telpām pagrabstāvā, austrumu pusē izbūvēts jauns divstāvu apjoms ar pagrabstāvu, kurā atrodas tehniskās un palīgtelpas. Stilistiski tas veidots kā askētiski neuzkrītošs šķūnis - vizuāli šaurām logailām un pelēku, vertikālu dēļu apšuvumu.
Interjera estētika
Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā Hanzas perona interjeru kā neitrālu fonu daudzveidīgiem kultūras sarīkojumu formātiem. Arhitektūras ideja bija saglabāt apmeklētājiem lielas un plašas telpas sajūtu, visā iespaidīgumā eksponējot ķieģeļu sienas un griestus. Tādēļ projekta sākumā tika pieņemts lēmums visās sabiedriskajās telpās lietot vienotu grīdas segumu- neitrāli pelēku teracco betona grīdu, kas feido fonu un reizē ar jauno tērauda arhitektūru un vēsturiskajām detaļām veido vienotu sajūtu gammu Kā parafrāze vēsturiskajiem vagonu koka soliem, realizēta hidrauliski atvāžamajos solos, kas izvietoti pa pasākumu zāles iekšējo perimetru un Rietumu peronā. Tie nodrošina sēdvietas ~ 100 cilvēkiem , kas pie dažādiem stāvpasākumiem ir izrādījies pietiekami.
Spoku vilciens
Kādreiz šajā stacijā piestāja preču vilcieni, kas caur Rīgu savienoja dažādus Latvijas novadus vai kursēja uz tālām pilsētām Austrumos un Rietumos. Šodien stacijas peronā ir piestājis “Rēgu Vagons / Ghost Train”, kas pasākumu laikā kalpo kā kafejnīca. Ažūrais vagona siluets kalpo par telpas lineārās kompozīcijas noslēdzošo elementu un interjera arhitektūras akcentu – apjoms apjomā, māja mājā. Bāra mēbele paredzēta viegli transformējama, neitrāla, netraucējot vagona vizuālo caurskatāmību. Rietumu puses galerijas - perona grīdā iestrādātas autentiskas dzelzceļa sliedes. Vagona siluets veidots no ažūrām metāla konstrukcijām, kuras balstītas uz metāla platformas rāmja, kas stiprināts uz oriģinālās RVR rūpnīcas vagona ritošās daļas.”Rēgu vilciens” zināmā mērā ir piemineklis Latvijas izzūdošajai lielrūpniecībai, jo ir pēdējais vagons, kas izgatavots uz šādas platformas. Ažūrais karkass konstruēts no auksti velmēta metāla un griezts ar 3d lazeriekartu, viegli “apdedzinot” malas un apturot šo malu rūsēšanu. Karkasam veidots uz aprēķina slodzi uz 110 kg uz punktu.
Labiekārtojums un vides pieejamības industriālā estētika
Plānojot labiekārtojumu, tika ņemta vērā kvartāla attīstības vīzija un meklēta koncepcija, kas izceltu bijušās preču stacijas vēsturisko substanci pilsētvides kontekstā. Zaļajā zonā izvēlēti bioloģiski daudzveidīgi koku un ziemciešu stādījumi ar atšķirīgu lapojuma struktūru, formu un krāsu. Turpinot dzelzceļa infrastruktūras tēmu, teritorijas labiekārtojumā ir izmantotas dzelzceļa sliedes.
Ēkai un tās teritorijai ir veidoti vides pieejamības risinājumi cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem– teritorijā un iekštelpā izveidoti pandusi līmeņu starpības pārvarēšanai un iekļūšanai ēkā, kā arī pacēlājs nokļūšanai pagrabstāva līmenī, kur izvietota tualetes telpa cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un garderobe.
Hanzas Perona 2020. gada balvu saraksts :
Gada arhitekti - Būvindustrijas lielā balva, par sasniegumiem profesionālajā jomā. Valstī augstākais nozares apbalvojums, ko organizē Latvijas Būvinženieru savienība, žurnāls "Būvinženieris" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām [1] .
Grand Prix – Latvijas Būvniecības Gada balva, lielākais būvju izvērtēšanas konkurss Latvijā, kuram tika iesniegti kopskaitā 162 pieteikumi 10 nominācijās.
Grand Prix - Gada labākā būve Latvijā, konkurss, ko organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 14 būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS Valsts nekustami īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD un nozares žurnālu "Būvinženieris" [2].
Gada balva Rīgas arhitektūrā – "Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu. [3] " Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem, atlasot finālistus no pāri pār 700 objektiem , kas iepriekšajā gadā nodoti ekslpuatācijā
Rīgas Arhitektūras simpātiju balva – "Facebook" balsojums 175 projektu konkurencē;
Latvijas Arhitektūras gada balva. Ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss, ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību, augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā [4].
Īpaša atzinība – bērnu balva Latvijas arhitektūrā "Zirnis", kuru piešķir izglītības projekta "Skolnieks. Pētnieks, Pilsētnieks" dalībnieku žūrija.
Ordenis kategorijā "Telpas un pieredzes dizains" "Latvian Art Directors Club" radošās izcilības festivālā Adwards MMXX [5]
Apbalvojums "Gada kultūrvieta", Latvijas sabiedrisko mediju gada balvā "Kilograms kultūras".
Iekļūšana prominentā pasaules dizaina un arhitektūras portāla "Dezeen" finālistu sarakstā, konkursā "Dezeen Awards"
Atgādinām, ka "Hanzas perona" autori ir arhitektu birojs "Sudraba arhitektūra", galvenais arhitekts – Reinis Liepiņš, restaurācijas koncepts un risinājumi – Ilze Liepiņa, arhitekti: Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainars Plankajs, Mārtiņš Ostaņēvičs, Jurģis Prikulis.
Autoruzraudzība: "Pillar Architecten" un "Sudraba arhitektūra". Reinis Liepiņš, Anete Šalma, Diāna Kūla, Ieva Landmane. Būvniecība: "Pillar Contractor", inženieri – "Kurbads" inženieru grupa.
[2] http://gadabuve.lv/index.php/2020/11/23/aicina-pieteikt-objektus-skatei-gada-labaka-buve-latvija-2020/
[3] http://www.arhitekts.riga.lv/index.php/gada-balva/2020-gads/831-gbra-2020-uzvaretaji
[4] https://satori.lv/article/pasniegtas-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2020
[5] https://www.facebook.com/hanzasperons/posts/1391165477748979/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
