Foto: Shutterstock
Aizritot gadam kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, varam atskatīties uz tikpat ilgām ciešām attiecībām arī ar mūsu uzticamo kolēģi un draugu – videokonferenču platformu “Zoom”. Kopš biroju ikdienu un ballītes visā pasaulē ir aizvietojis ar cilvēku seju tuvplāniem aizpildīts datora ekrāns, grūti pat iztēloties, ka gluži nesen viss bija pavisam citādi – ar fizisku kontaktēšanos un nepastarpinātām emocijām. “Zoom” masveida izmantošana ir radījusi ap šo digitālo rīku veselu kultūrslāni un pat savu, tikai “Zoom” raksturīgu slengu. Tā kā mūsu dzīve šodien aizrit “Zoom”, nepārsteidz, ka tas aptver visu cilvēcisko izpausmju spektru – jokus, traģēdijas un pat virtuālo terorismu. Pieslēdzamies!

Kā mēs vispār nonācām līdz videosaziņai? Vērtīgā rakstā par "Zoom" radītā haosa pieņemšanu ikdienas dzīvē žurnāla "The New Yorker" autore Naomi Fraja atminas, ka bērnībā, pagājušā gadsimta 80. gados, "videotelefons" viņai asociējās ar kaut ko raksturīgu popkultūras radītam priekšstatam par nākotni, kas redzama tādās fantastikas filmās un seriālos kā "Zvaigžņu ceļš" un "Džetsoni". Kinofani noteikti atcerēsies epizodi Stenlija Kubrika zinātniskās fantastikas klasikā "2001: Kosmiskā odiseja", kurā Viljama Silvestra attēlotais zinātnieks Floids milzīgā videoekrānā no orbitālās stacijas sarunājas ar mājās palikušo meitu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!