Tajā tika skatīts jautājums par XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku repertuāra sagatavošanas iespējām valstī esošās epidemioloģiskās situācijas kontekstā.
Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis; piedalījās arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, Svētku norišu mākslinieciskie vadītāji un Dziesmusvētku biedrības pārstāvji.
Kā iepriekš ziņots, plānotais nākamo Dziesmu un deju svētku norises laiks - 2023. gada jūlijs. Gaidāmajos svētkos tiks svinēta Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadiena.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), uzklausot Dziesmu un deju svētku kustības līderu, valstspilsētu un novadu virsdiriģentu un virsvadītāju, amatierkolektīvu vadītāju un pašvaldību kultūras darbinieku viedokļus, aicina no 1. marta pakāpeniski palielināt māksliniecisko kolektīvu dalībnieku skaitu mēģinājumos, lai zaļajā režīmā var darboties viss kolektīvs.
Vienlaikus LNKC rosina samazināt telpas kvadratūru līdz trim kvadrātmetriem vienai personai vai zaļajā režīmā nenoteikt kvadratūru vienai personai, mēģinājuma laikā saglabājot divu metru distanci citam no cita, kā arī atļaut bērniem ar izglītības iestādes testiem darboties jaukta vecuma amatierkolektīvos, atjaunot iespēju koncertēt vairākiem kolektīviem kopā vienas pašvaldības ietvaros un atjaunot iespēju kolektīviem koncertēt citā pašvaldībā.
Latvijas Republikas kultūras ministrs Dziesmu un deju svētku padomes sēdē uzsvēra, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām ir būtiski veikt racionālu ierobežojumu mīkstināšanu, lai nozare spētu atsākt pēc iespējas pilnvērtīgāku ikdienas procesu virzībā uz izciliem svētkiem 2023. gadā.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts akcentēja, ka šobrīd nav plānots pagarināt ārkārtas stāvokli pēc 28. februāra: "Norimstot omikrona vētrai, ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus pakāpeniski atcelsim. Ja vīruss nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, mums jāsāk gatavoties drošai un brīvai vasarai. Tomēr tagad - omikrona vētras laikā - pats būtiskākais ir balstvakcinēties un ievērot noteiktās drošības prasības". Veselības ministrija darbu pie drošības pasākumu atcelšanas stratēģijas uzsākusi kopā ar citām nozaru ministrijām, t.sk. arī ar Kultūras ministriju. Visi dziesmu svētku kustības ierosinājumi tiks skatīti Operatīvajā vadības grupā.
Jau ziņots, ka 27. janvārī Dziesmu svētku virsdiriģenti izplatīja oficiālo vēstuli, kurā pauda bažas par 2023. gadā Dziesmu svētku apdraudējumu, kā arī aicināja pēc ārkārtējās situācijas beigām ieviest katra amatiermākslas žanra specifikai atbilstošu epidemioloģiskās drošības prasību kopumu, bet priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā iesaistīt koru diriģentu pārstāvjus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
