Foto: Publicitātes attēli
Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" šī gada trešais numurs. Dziesmusvētku gaidās tas iekrāsots vasarīgā noskaņā.

Prozā Kristīne Ulberga piedāvā ieskatu savā topošajā romānā, publicēti arī Andras Manfeldes un Aivara Tabūna jaunākie stāsti. Tulkotās prozas sadaļā žurnāls iepazīstina ar japāņu-vācu rakstnieces Joko Tavadas eseju Ingunas Beķeres tulkojumā un amerikāņu autores Elizabetes Makrakenas stāstu Ievas Lešinskas tulkojumā.

Dzejas cienītāji var lasīt Elīnas Līces, Evijas Puķes-Jansones, Elīnas Vendijas Rībenas un Olivera Fiļimonova dzejkopas, kā arī galisiešu izcelsmes dzejnieces Jolanda Kastanjo darbus Edvīna Raupa atdzejā.

Lai arī literatūrzinātnieks Ojārs Lāms sarunā ar Eviju Laganovsku norāda, ka "kritika mūsdienās ir kļuvusi par marginālu parādību, jo tradicionālā literatūras funkcionēšanas hierarhija ir sabrukusi", "Domuzīme" mērķtiecīgi turpina to uzturēt dzīvu. Arī šajā numurā nesen iznākušās grāmatas vērtē Bārbala Simsone, Jānis Buholcs, Benedikts Kalnačs, Pēteris Bankovskis, Artis Ostups, Līvija Baumane-Andrejevska.

Ojārs Lāms – poliglots, pazīstamākais mūsdienu komparatīvists baltu un klasiskajā filoloģijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, intervijā "Domuzīmei" stāsta par daudziem nozīmīgiem projektiem, kuros pats ir līdzdalīgs. Viņš arī uzsver: "Mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo."

Dziesmusvētku tradīcija savulaik veidojās ciešā saistībā ar latviešu rakstniecību, kurai 19. gadsimta otrajā pusē bija nozīmīga loma latviešu nācijas pašizpratnes tapšanā. Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis apkopojis, ko rakstnieki 150 gados par Dziesmusvētkiem rakstījuši latviešu presē. Jānis Akuraters, piemēram, 1933. gadā svētku vēsturisko jēgu raksturojis šādi: "Tie ir šalka no laikmeta, kurā izlauzās uz āru pirmā dižā tautas apziņa, kas vēlāk, augdama un kuplodama cauri daudzām grūtībām, ir jau novedusi tautu pie neatkarības. (..) Dziesmās izskanēja spēcīgais sauciens: mēs esam un būsim šīs zemes tauta! Dziesmas bija toreiz mūsu pirmais parlaments, pirmā brīvība. [Dziesmusvētki] ir liels un ētiski dziļš moments tautas dzīvē."

Ukraiņu literatūrzinātniece un tulkotāja Jaroslava Striha atklāj, kā ukraiņu kultūra – nīdēta un nīcināta, negaidīti kļuva par "veiksmes stāstu". Bet vēsturnieks Māris Goldmanis sagatavojis Krustpils ebreja Manuila (Menahema) Soloveja atmiņu fragmentu par vienas Krustpils ebreju ģimenes dzīvi Krievijas impērijas periodā vēl pirms Pirmā pasaules kara.

Valodnieks Andrejs Veisbergs rakstā analizē 19. un 20. gadsimta mijā latviski tulkoto literatūru un stāsta, kā tolaik tika domāts "par latviešu valodas pārradīšanu augstu domu izteikšanai".

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Laura Pika, Sabīne Kjahjare un Evija Stukle-Zuitiņa.

"Domuzīmes" galvenā redaktore ir Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Žurnāls Domuzīme tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu. Tas iznāk sešas reizes gadā. 2023. gadā tiks veidoti vēl trīs "Domuzīmes" numuri — augustā, oktobrī, decembrī.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!