"Lai arī kailo vīru skrējiens paredzēts vīriem vien, dažas dāmas tajā tik ļoti gribējušas piedalīties, ka pat centušās maskēties, tomēr beigu beigās atklājies, ka viņas nevarēs līdz ar vīriem skriet," sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Pedvāles muzeja direktors Ojārs Feldbergs, kurš Pedvālē jau astoņpadsmito gadu rīkos kailo vīru rituālo skrējienu Jāņu dienas saullēkta laikā.

Kailo vīru skrējiena Pedvālē aizsākumi meklējami 1994.gadā, kad visā pasaulē atzīmēja modernās olimpiskās kustības simtgadi, kas togad notika tieši 23.jūnijā.

"Es biju Latvijas Olimpiskās komitejas kultūras nodaļas vadītājs un man tika uzdots organizēt šī pasākuma skrējienu – bija nepieciešams kaut kas, kas saistīts ar sportu un pieejams visiem. Ne tāds kā, piemēram, lodes grūšana. Vajadzēja, ko tādu, ko var darīt visu paaudžu cilvēki un sapratu, ka skriešana ir visreālākais," teic Feldbergs.

Skrējiena organizators norāda, ka kailo vīru skrējiens nav ne masveida, ne izrādīšanās pasākums, tomēr skriet gribētāju pulks ik gadu augot un arī daiļais dzimums viltīgām metodēm cenšas būt starp kailajiem vīriem. "Jā, arī maskējušās sievietes ir izrādījušas vēlmi skriet šajā skrējienā, tomēr viņu viltības ātri vien tiek atklātas un tas netiek ļauts, jo šis ir tikai vīru skrējiens," smej Feldbergs.

Viņš stāsta, ka senāk kailo vīru Jāņu rīta skrējiens bijis rituāls auglībai, tomēr tagad tas zaudējis savu pirmatnējo nozīmi un kļuvis par baudījumu - estētisku aktu.

Jautāts, vai katrs gribētājs var piedalīties, kailo vīru skrējiena rīkotājs norāda – ne katrs var izturēt līdz Jāņu rīta saullēktam, "tāpat jāskrien ir pilnīgi kailam, drīkst būt vien tikai brilles uz deguna, lai nenomaldītos no ceļa".

"Kad saule lec, ejam uz tikai man zināmu vietu, kur sākam skrējienu. Kamēr vīri skrien, sievietes var mazgāties rīta rasā, kas arī nemaz nav tik vienkārši, ja, piemēram, tajā rītā ir salna," par rituāla norisi stāsta Feldbergs.

Jautāts, kāds ir tipisks kailo vīru skrējiena dalībnieks, rīkotājs stāsta, ka skrienot gan jauni, gan veci, gan kalsni, gan apaļi vīri. "Bet man pašam jāvada skrējiens, lai kāds nenomaldās vai nenokrīt turpat zālītē," viņš saka.

Feldbergs pats šo skrējienu uzskata par skrējienu ap mākslasdarbu. "Ir bauda ar basām kājām pieskarties zemei, sajust rīta gaisa dzestrumu, visapkārt ķermenim sajust dabas smaržas".

Vairāk par Jāņu pasākumiem - Līgo 2012 - pasākumu programā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!