Izstādē tiks eksponēti 15 vainagi - visi darināti mūsdienās. Ekspozīciju papildinās Andras Gulbes gaismas objekts - "XXL" - liela lampa Nīcas vainaga formā, kas šajā pavasarī bija apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē "Gaismas avots. Lampas no 20. gadsimta līdz mūsdienām".
Vainags visās trijās Baltijas valstīs ir neprecētu meitu galvas rota, ko parasti liek galvā kāzu dienā. Svētku reizēs, to valkājot ar attiecīgo tautas tērpu, ir iespēja demonstrēt savu sociālu statusu. Vainagam ir liela simboliska nozīme arī mūsdienās - daudzas līgavas joprojām savā kāzu dienā kā galvas rotu izmanto dažādu formu un dizaina vainagus.
"Latvijas vainagu rotāšanā vairāk izmanto dažādu formu un krāsu pērlītes, Lietuvai raksturīgas austas brokāta lentas, savukārt igauņu vainagiem - dažādi fliteri un krāsainas pērlītes," stāsta izstādes kuratore, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena.
Simboliski vainags iezīmē un parāda īpašo stāvokli sievietes mūžā - dzīves ceļā. Cilvēka dzīves ceļš filozofiski sasaucas arī ar šī gada Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2012" tēmu.
Kaimiņvalstu izstāžu rīkošana festivāla laikā aizsākās 2006. gadā ar izstādi Rīgā, kur plaši bija pārstāvēti dažādi tautas lietišķās mākslas žanri. Nākamajos festivālos izstādes tika veltītas kādam noteiktam žanram vai tēmai. 2011. gada vasarā Viļņā bija skatāmas Baltijas valstu sievu galvassegas, kas tiek valkātas pie tautas tērpa. Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2012" šovasar notiks no 5.jūlija līdz 9.jūlijam Rīgā un Vidzemē.
Izstādes kuratore Linda Rubena, izstādes mākslinieks - Mārtiņš Heimrāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
