Šī gada 11. marta vakarā Livingstonā (Ņūdžersijā, ASV) mūžībā devusies dzejniece Rita Gāle, vēsta Rakstniecības un mūzikas muzeja ieraksts sociālajā medijā "Facebook".
20. gadsimta 50.–60. gados Rita Gāle bija cieši saistīta ar "Elles ķēķi" Ņujorkā – neformālu modernistiski noskaņotu latviešu rakstnieku grupu, kurai bija būtiska nozīme latviešu dzejas un kultūras modernizācijā un jaunos poētiskos un stilistiskos meklējumos. Nosaukumu grupa ieguva no Ņujorkas rajona (Hell's Kitchen) Manhetanas rietumu pusē. Dzejnieks Linards Tauns pie "Elles ķēķa" pieskaitīja Ņujorkā un tās apkārtnē dzīvojošos Teodoru Zeltiņu, Gunaru Saliņu, Robertu Mūku, Mudīti Austriņu, Ainu Kraujieti, Baibu Bičoli, Jāni Krēsliņu un Ritu Gāli.
Dzejniece dzimusi Rīgā 1925. gadā, augusi un skolojusies Džūkstē un Jelgavā, nepabeigusi ģimnāziju, 1944. gada atvasarā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pabeidza Eslingenas Latviešu ģimnāziju. Literatūrai pievērsās jau Latvijā, bet intensīvāk bēgļu posmā Vācijā un, dzīvojot Ņūdžersijā, kur dzīvoja kopš 1951. gada.
Kā minēts vietnē literatura.lv, Ritas Gāles dzejoļu krājumos "Kas lietu sauks" (1965), "Atkala" (1977), "Atšķirtā" (1990) un "Pirms Saulgriežiem" (2005) raksturīgi dzimtenes atmiņu motīvi, intīmo pārdzīvojumu dramatisms, zaudētā un nepiepildītā alkas, individuālā spēka apliecinājums un folklorasskaistuma un labestības poetizācija. Daļai dzejoļu piemīt publicistiski tiešs, laikmetisks un trimdas sabiedrības aktualitātēs sakņots patoss. Dzejoļu formai raksturīga pāreja no klasiski kanoniskām panta formām uz verlibra poētiku.
Rita Gāle bija izveidojusi plašāko latviešu kultūras dzīves ASV video un audio arhīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
