Mihails Kublinskis (1939-2020) bija latviešu teātra režisors. Visu mūžu strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī. Kublinskis 1965. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu. Līdz tam Latvijas Nacionālajā teātrī strādājis kā rekvizitors un aktieris, bet 1965. gadā kļuvis par Nacionālā teātra štata režisoru. Laika posmā no 1987. līdz 1989. gadam bijis teātra mākslinieciskais vadītājs.
Kublinskis iestudējis izrādes Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik". 1973. gadā režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu. Mihaila Kublinska brālis ir komponists Aleksandrs Kublinskis (1936-2018).
Kā par Kublinski rakstījusi Latvijas Nacionālā teātra literārā konsultante Rita Melnace: "Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas."
"Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava "posteņa" pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987-1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes," rakstījusi Melnace.
"Personība, kas neietilpa rāmīšos. Jūtīgs un nežēlīgs pret sevi, citiem. Laikabiedru dedzināts un dauzīts kā saulē izlikts persiešu tepiķis. Sarežģītu, smalku rakstu caurausts, savu muguru turēja taisnu un Režisora kroni mirdzināja koši. Šoreiz par trim, manuprāt, vērtīgākajiem dārgakmeņiem," raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Kā uzsver Burāne, tieši Kublinskis pirmais Latvijas teātra vēsturē spēja mazās zāles jaudu darbināt tā, "ka enerģijas plūsma sasildīja un uzlādēja tūkstošu sirdis".
"Viņš atvēra un jaunā pakāpē padarīja neaizmirstamus aktierus, kuriem Radītājs līdz ar talantu bija devis arī intelektu, prātu, gudrību. Lidija Freimane un Jānis Kubilis. Māra Zemdega un Ints Burāns. Lāsma Kugrēna un Jānis Reinis. Vēl citi. Kā neviens no divdesmitā gadsimta otras puses režisoriem bija apveltīts ar nevainojamu izrādes vizuālo redzējumu, gaumi, stila izpratni. Scenogrāfi nereti bija tikai viņa ieceru izpildītāji. Saprata un parādīja cilvēka ārējo un iekšējo skaistumu, dramatismu, neaizsargātību, paradoksus ar precīzām detaļām. Pagātnes formā par dzīvu cilvēku? Bet kas ir režisors, aktieris bez sava teātra?" raksta Burāne.
Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu - Trīs Zvaigžņu ordeni. Savukārt 2017. gadā Mihails Kublinskis saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
