Mūžībā devies tēlnieks Ojārs Breģis

Šī gada 19. augustā mūžībā devies tēlnieks Ojārs Breģis – nozīmīgs mākslinieks, kuram bija raksturīga pašaizliedzīga, nepiekāpīga attieksme radošajā darbā tēlniecībā, vēsta Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins.

Ojāra Breģa uzskati iezīmējas arī autora dzejā un publikācijās presē, uzsverot profesionālās mākslas stilistikas tīrību un izklāstot mākslinieka radošo pārliecību, norāda Dobičins.

Pagrieziena punkts Ojāra Breģa daiļradē bija dalība Mālpils granīta tēlniecības simpozijā 1977. gadā, kur mākslinieks piedalījās kopā ar domubiedriem, tēlniekiem Induli Ojāru Ranku, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Latvijas Mākslas akadēmijas studenti studentu Raiti Bēci, publiski apliecinot sevi jaunatklātajā tēlniecības veidā – plenēra tēlniecībā, radot darbus tiešās kalšanas tehnikā bez saskaņota modeļa, ārpus valsts nodrošinātām darbnīcām. Ojārs Breģis ar kolēģiem veica apjomīgu projektu – personīgo darbnīcu izbūvi un tēlniecības parka izveidi Mārupītes krastos Bieriņos, Rīgā.

Laikā no 1958. līdz 1962. gadam Ojārs Breģis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā, apgūstot profesionālās zināšanas un prasmes pie izciliem pedagogiem.

Laikā no 1967. līdz 1968.g. Ojārs Breģis darbojās radošās industrijas uzņēmumā "Daiļrade" (bij. "Suvenīrs") sadarbībā ar uzņēmuma galveno mākslinieci, keramiķi Kaivu Elliņu.

1968. gadā Ojārs Breģis uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un 1974. gadā to absolvēja ar diplomdarbu "Kritušiem varoņiem", vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs.

Tiešās kalšanas metodi Ojārs Breģis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona (1896-1986) tēlnieka darbnīcā "Siļķēs", Cēsīs un patstāvīgi tēlnieka Harija Sprinča (1928-2002) darbnīcā Šampēterī, Rīgā. Mākslinieks apguva 20.gs. 70.-80. gados populāro granīta tiešās kalšanas metodi Harija Sprinča darbnīcā, kurā viņš darbojās kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Vilni Titānu (1944-2006), Viju Ilzi Dzintari, Bruno Strautiņu u.c. Pateicoties šīs neformālās tēlnieku grupas radošajiem meklējumiem, tapa daudzveidīga, individuāla autoru stilistiskā valoda, kas arī Latvijas skulptūrā veicināja iepriekš valdošā "skarbā stila" nomaiņu, raksta Dobičins. Praksē 70. gados atjaunojās vairāki tēlniecības žanri un tematika, aktualizējās modernisma plastiskā formveide un postmodernā domāšana ar filozofisku zemtekstu.

Pēc LMA absolvēšanas Ojārs Breģis uzsāka pedagoga darbu RLMV, bet 1975. gada iestājās LMS Jauno Mākslinieku apvienībā un 1978. gadā tika uzņemts par Latvijas Mākslinieku savienības biedru ar tēlnieku Bruno Strautiņa, Zigrīdas Džoanas Rapas un Turaidas muzeja Dainu kalna skulptūru autora Induļa Ojāra Rankas rekomendācijām.

Mākslinieks aktīvi darbojies LMS. Kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Ojāru Aivaru Feldbergu, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani (1948-1982), Vilni Titānu, Kārli Dani (1943-1982), Aivaru Gulbi, Jāni Aivaru Karlovu, Kārli Baumani (1916-2011) u.c. izveidoja LMS Tēlnieku apvienību (TA) un bija tās vadītājs. TA tika izveidota 1986. gadā bij. LMS Izstāžu zāles "Tēlnieku nams" Rīgas pils ēku kompleksā un bija aktīva, izstādes un simpozijus rīkojoša LMS tēlnieku kopa.

1984. gadā Ojārs Breģis bija iekļauts LMS "Mākslas dienas" nozīmīgās izstādes "Daba. Vide. Cilvēks" rīcības grupā kopā ar kritiķi Pēteri Bankovski, māksliniekiem Jāni Borgu, Juri Gagaini (1944-2017), Pēteri Martinsonu (1931-1913), Juri Petraškeviču, Jāni Pipuru (1939-2013), Arvīdu Priedīti, Gunti Stirnu, Valdi Celmu, Juri Jurjānu, vadītāju Laimoni Šēnbergu.

Tēlnieks Ojārs Breģis strādājis portreta, ainavas, animālijas žanrā, veidojot dekoratīvas modernisma formveides kompozīcijas. Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1971. gada, sākotnēji ar medaļām un plaketēm bronzā, vēlāk ar mazās formas darbiem granītā. Bieriņos, Codes ielā, Rīgā ir apskatāma Ojāra Breģa akmens tēlniecības darbu pastāvīgā ekspozīcija.

70. gados mākslinieks strādājis LMS Mākslas fonda kombināta "Māksla" administrācijā, bet vēlāk izjutis nepieciešamību veikt tikai radošo darbu. Mākslinieks veidojis nelielus memoriālās tēlniecības darbus LMS Tēlnieku sekcijas darbnīcās "privātais sektors" Gaujas ielā 5 (tag. LMS Radošais kvartāls "Kombināts Māksla"). Jāatzīmē, ka "privātais sektors" bija vieta, kur LMS tēlniekiem 20. gadsimta 60.-90. gados bija iespēja radīt dažādu veidu un žanru darbus brīvi, bez kombinātā reģistrēta pasūtījuma un valsts, pašvaldības dienestu kontroles.

80. gados Ojārs Breģis apzināti novērsās no akmens tēlniecības darbu izpildes LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā "Māksla" un savus darbus granītā centās realizēt pats, bez akmeņkaļu piesaistes, tikai savā darbnīcā vai tēlniecības simpozijos. Nozīmīga bijusi mākslinieka aktīvā darbība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ojārs Breģis veicināja LMS Tēlnieku sekcijas un Tēlnieku apvienības pārveidi par tēlnieku kopu, piedalījās biedrības "Latvijas Tēlnieku centrs" darbībā. Mākslinieks kopā ar kolēģiem domāja par latviešu tēlniecības likteni, atbalstīja LMS SIA "Latvijas tēlnieks" izveidi, kas darbojās LMS īpašumā Gaujas ielā 1, Rīgā.

1988. gadā tēlniekam tika piešķirta LPSR Ministru padomes prēmija par Baldones kinoteātra projekta realizāciju.

Ojāra Breģa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās. Atvadīšanās no tēlnieka Ojāra Breģa notiks 25. augustā pulksten 12.00 Rīgas Kremācijas centra Lielajā zālē.