Atvadīšanās no Viktora Avotiņa notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē 23. decembrī no pulksten 10 līdz 12.
Latviešu rakstnieces Rudītes Kalpiņas vadībā atvadīšanās laikā būs iespēja kopīgām atmiņām un pārdomām Mārča Auziņa ģitāras pavadībā, tā pieminot Viktoru Avotiņu un godājot viņa dzīves laikā paveikto.
Pēc izvadīšanas no Rīgas Latviešu biedrības nama vistuvākie viņu pavadīs uz Ivana kapiem, no Jēkabpils ielas 29 puses.
Viktors Avotiņš (1947–2023) ir pazīstams dzejnieks un žurnālists, kurš izdevis trīs dzejoļu krājumus "Apiet loku" (1979), "Taupīšanās" (1982), "Lēzenā mūžība" (1986), daudz publicējies periodikā par literatūras un kultūras jautājumiem, kā arī tulkojis.
Avotiņš strādājis tādu laikrakstu kā "Literatūra un Māksla", "Daugava", "Latvijas Jaunatne" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" redakcijās, bijis laikraksta "Jaunā Avīze" galvenais redaktors. No 1989. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs.
80. gadu otrajā pusē Avotiņš bija viens no Tautas frontes idejas autoriem un izveidotājiem. 1989. gadā Avotiņš tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā no 311. Ogres vēlēšanu apgabala. Strādājis PSRS reorganizācijas komisijā. Piedalījās arī Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā, bet ievēlēts netika.
No 1992. līdz 1998. gadam Avotiņš bija Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Bijis arī Nacionālā kinematogrāfijas centra (Nacionālā kino centra) Konsultatīvās filmu padomes loceklis. Latvijas PEN kluba biedrs.
2008. gadā Avotiņš tika apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2010. gadā saņēmis Cicerona balvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
