Foto: Publicitātes attēli
Oktobra izskaņā iznācis žurnāla "Teātra Vēstnesis" jaunākais numurs, piedāvājot aktuālo notikumu analīzi un apskatus skatuves mākslā. Žurnāla rudens numura tēma – "Māksla un starpdisciplinaritāte".

Žurnāla "Procesa" sadaļā – šīs sezonas jaunākie darbi visos Latvijas teātros, pievēršot uzmanību konkrētā teātra stratēģijai pandēmijas laikā. Ieva Rodiņa analizē notiekošo simtgadniecē Dailē, Maija Svarinska aplūko Nacionālā teātra sniegumu, Edīte Tišheizere pievēršas nevalstiskajiem jeb sabiedriskajiem teātrim, Atis Rozentāls – Daugavpilij un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim. Savukārt Vēsma Lēvalde raksta par Liepājas teātri, kas sabiedrības uzmanību šosezon pievērsa ne tikai ar mākslas sasniegumiem, bet arī kritisko finansiālo situāciju neskaidrā juridiskā statusa dēļ. Valmieras drāmas teātra sniegums šoreiz aplūkots kā divi dažādi viedokļi par Ineses Mičules iestudēto "Jaunākā brāļa vasaru", to autores Gundega Saulīte un Ieva Struka vienojušās tikai uzskatā, ka nozīmīgs ir sešu jaunu aktieru uznāciens repertuāra izrādē. Juta Ance Romberga un Jevgeņija Šermeņova pievēršas diviem būtiskiem notikumiem – Starptautiskajam Jaunā teātra festivālam "Homo Novus" un Valmieras vasaras teātra festivālam, vērtējot tos arī kopējās teātra situācijas kontekstā.

Žurnāla tēma ir "Māksla un starpdisciplinaritāte", proti, teātris, kas izdzēsis viena mākslas veida robežas un atrodams laikmetīgās mākslas starpžanru teritorijā. Kur tajā visā atrodas autors? Kas ir tās jomas, ar kurām krustojas teātra jaunie ceļi? Ko tas nozīmē aktierim? Un, visbeidzot, – kā šādai starpžanru saplūsmei sagatavot jaunos profesionāļus? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, tapuši divi dažādi "apaļie galdi". Ar pedagogiem Zani Kreicbergu un Elmāru Seņkovu, kuriem pievienojies mākslas kurators Valts Miķelsons, sarunājas dejas kritiķe Inta Balode. Jauno mākslinieku Janas Jacukas, Luīzes Lotes Nežbertes, Ernesta un Roberta Vilsonu un Artūra Čukura sarunu vada Kirils Vilhelms Ēcis. Inta Balode raksta arī par savu pieredzi, mainot žanrus un funkcijas. Tēmas kulminācija – personiska un ekskluzīva aktrises Gunas Zariņas intervija Ievai Strukai.

Žurnāla rubrikā "Intervijas" – Viļņa Vēja saruna ar režisoru Vladislavu Nastavševu par darbu šeit un Maskavā, Maijas Svarinskas saruna ar vadošo Rīgas Krievu teātra aktrisi Veroniku Plotņikovu, Ditas Jonītes saruna ar horeogrāfi Ingu Raudingu, kuras darbu daudzu gadu garumā skatītāji ir redzējuši teju visos Latvijas teātros.

Rubrikā "Leģendas" – par Jaunatnes teātra aktrisi Andu Zaici raksta Silvija Geikina, bet par Dailes teātra aktieri Artūru Dimiteru – Gundega Saulīte.

Pagājušajā numurā aizsākto rubriku "Portrets" turpina Ata Rozentāla rakstītais Marijas Linartes portretējums.

Sadaļā "Jaunie" Latvijas Kultūras akadēmijas students Didzis Ruicēns spriež par LKA studentu kūrēto, veidoto un vērtēto festivālu "Patriarha rudens". Bet Latvijas Mākslas skolu audzēkņu scenogrāfijas darbu izstādi Teātra muzejā komentē un savu favorītdarbu izceļ mūsu scenogrāfijas leģenda, telpas veidotāju skolotājs Andris Freibergs.

Rubrikā "Baltijas pieredze" Jevgeņija Šermeņova analizē Lukaša Tvarkovska daudzdimensiālo izrādi "Republika" Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī, vēršot uzmanību šim nozīmīgajam notikumam, kas turklāt ir kopdarbs ar Minhenes "Kammerspiele".

Sadaļā "Tulkojums" – Gunas Zeltiņas komentārs par britu teātra zinātnieces Marijas Ševcovas monogrāfiju "Atklājot no jauna Staņislavski" (Shevtsova, Maria. Rediscovering Stanislavsky. Cambridge University Press: 2020), kā arī fragments no šīs grāmatas.

Žurnāls "Teātra Vēstnesis", kas iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu, ir vecākais kultūras nozarei veltītais preses izdevums neatkarīgajā Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!