Vudijs Allens Vecrīgas sirdī. 'Centrālparka rietumi' Čehova teātrī

Pēdējos mēnešos Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris izpelnījies īpašu mediju uzmanību ar teātra māksliniecisko darbību nosacīti saistītu jautājumu dēļ. Gada sākumā Kultūras ministrija nolēma nepagarināt darba līgumu ar līdzšinējo teātra vadītāju Danu Bjorku un izsludināt konkursu uz teātra valdes locekļa amatu. Ministrija nosaukusi vairākus šādas rīcības iemeslus, proti, ir saņemtas sūdzības par Bjorkas vadības stilu un pat iespējamu nelojalitāti. Apsūdzības vadītāja nosaukusi par nepatiesām, un atbalstu viņai paudis teātra kolektīvs.

Tikmēr kaislības risinās ne tikai ap Čehova teātri, bet arī uz tā skatuves – aprīlī gaidāms Viestura Kairiša "Hamlets", bet februāra sākumā Lielajā zālē notikusi kinoklasiķa Vudija Allena viencēliena lugas "Centrālparka rietumi" ("Central Park West") pirmizrāde, kas pretendē uz nenopietni nopietnas sarunas statusu – caur Allenam raksturīgām komiskām situācijām parunāt par viņa daiļrades centrālo tēmu, tas ir, mīlestību un cilvēku attiecībām. Kā līdz šim pēdējais Allena iestudējums Latvijā jāmin vēl 2008. gadā Dailes teātrī īstenotā Dž. Dž. Džilindžera kičīgā un visai vārgā versija par "Lodēm pār Brodveju" ("Bullets over Broadway") – mūsu teātros Allens nebūt nav bieža parādība, kas šķiet dīvaini, jo viņš jau daudzas desmitgades spēj piedāvāt iestudējumiem parocīgu materiālu, proti, svarīgus jautājumus sadzīviskās un skatītājiem (arī Latvijā) atpazīstamās situācijās, kas ietērptas raitā, ar spilgtiem dialogiem piepildītā valodā. Iespējams, no Allena iestudēšanas attur liela varbūtība pārvērst viņa tekstu par klaju izklaides gabalu – tas, ko Allens pats (gandrīz vienmēr) spēj izdarīt ar saviem scenārijiem filmās, ne vienmēr ir pa spēkam citiem režisoriem. Tāpēc jo interesantāk paskatīties, ko ar Allenu izdevās iesākt režisoram Sergejam Golomazovam un pārējai Čehova teātra komandai.