Teātris jau 15. decembrī sagaidīs pirmos skatītājus vēsturiskajā mājvietā, kur pirmizrādi piedzīvos jauniestudētā izrāde "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" režisora Rūdolfa Gediņa vadībā.
Oficiālā teātra atklāšana notika 15. decembrī pa dienu. Viesus pie teātra durvīm sagaidīja lielformāta lelle skolotāja Inese, kuras vadībā Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe kopā ar Kultūras ministri Agnesi Loginu (P), VNĪ valdes locekli Jeļenu Gavrilovu, SIA "Pro Dev" valdes priekšsēdētāju Māri Stakenu un SIA "Livland Group" izpilddirektori Veldzi Liepiņu atklāšanas lentas vietā svinīgi pārgrieza Pifa cīsiņu virteni, verot atjaunotā teātra durvis.
Atjaunotajā ēkā, ne tikai tiek palielināts komforts, bet arī efektīvi samazināts izmantotās siltumenerģijas daudzums. Rekonstrukcijas rezultātā teātra darbinieki varēs baudīt labvēlīgu darba vidi, kamēr skatītāji izjutīs prieku no patīkamāka izrāžu apmeklējuma, vēsta VNĪ pārstāvji. Jaunie risinājumi un inovācijas ēkā nodrošinās iespējas radīt jaunas izrādes. Papildus tam ir pievērsta uzmanība piekļūstamībai, iekļaujot pacēlāju personām ar kustību traucējumiem un citus drošības pasākumus, piemēram, pirkstu aizsargus durvīs.
"Šobrīd mēs esam ieguvuši cilvēciskus apstākļus turpmākajam darbam un Leļļu teātris kļuvis pieejamāks arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, par ko ir liels prieks," Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis, režisors Mārtiņš Eihe.
"Esam gatavi sagaidīt savus skatītājus un esam sagatavojuši plašu programmu ar izrādēm, no kurām atziņas, iedvesmu un prieku varēs gūt gan mazie skatītāji, gan pieaugušie. Nākotnē apzināmies, ka šīs telpas ir ierobežotas mūsu attīstībai. Mums ir sapnis par Leļļu muzeju un telpām, kurās interesenti varētu apgūt un iepazīties ar mūsu darbu daudz tuvāk," pauž Eihe.
Viņš uzsver, ka teātra mērķis ir kļūt atvērtākiem sabiedrībai, ko varētu panākt ar izglītības telpu dažādu kursu norisei, muzeju un darbnīcu, kurā interesenti varētu izgatavot savas lellītes.
"Mums ir vēlme radīt dažādas kopprodukcijas, bet lai to nodrošinātu būtu nepieciešamas telpas, kurās izmitināt māksliniekus, kuri piedalās kopdarbu realizēšanā. Liels darbs ir padarīts un ceram uz lielu atbalstu arī nākotnes ieceru realizēšanā," pauda Eihe.
Jau vēstīts, ka sākotnējais plāns, kas paredzēja energoefektivitātes uzlabojumus, pārtapa par plašāku ēkas pārbūves un rekonstrukcijas projektu, kad jumta nomaiņas procesā atklājās avārijas stāvoklī esošās daļas nesošajās konstrukcijās. Lai veiktu nepieciešamos darbus, sākotnējais nodošanas termiņš Leļļu teātra ēkai 2022. gada novembrī tika pagarināts par gandrīz gadu. Leļļu teātra ēka ekspluatācijā tika nodota 2023. gada 9. novembrī.
Latvijas Leļļu teātrim ir būtiska nozīme gan sabiedrības, gan kultūras, gan pilsētvides kontekstā. Tas kalpo kā svarīgs kultūras elements, piedāvājot kvalitatīvu izklaidi un māksliniecisko pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Teātris ne tikai rada un izrāda izglītojošas un aizraujošas izrādes, bet arī veicina izpratni par mākslas nozīmi jau agrīnā vecumā. Iestudējumi bieži satur elementus no latviešu tautas stāstiem un tradīcijām, tādējādi veicinot nacionālās identitātes stiprināšanu, kā arī māca bērniem empātiju, draudzību un veicina izpratni par sarežģītām tēmām.
Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 ir svarīgs kultūras un vēsturisks piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Šī ēka tika uzcelta 1911. gadā un ir bijusi daļa no Rīgas pilsētas dzīves.
Rekonstrukcijas procesa laikā notika vairākas būtiskas pārmaiņas un uzlabojumi. Šīs izmaiņas ietvēra ārsienu, cokola, bēniņu un jumta siltināšanu, jaunu logu un ārdurvju uzstādīšanu, esošā siltummezgla modernizāciju, apkures sistēmas pārbūvi un modernizāciju, kā arī esošās ventilācijas sistēmas rekonstrukciju. Turklāt tika veikta mazās zāles pārbūve, tostarp griestu paaugstināšana, un ēkas un izrāžu zāļu pielāgošana skatītājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šīs izmaiņas kopumā nodrošina uzlabotu ēkas efektivitāti un atbilstību moderniem standartiem.
Projekta būvdarbu izmaksas sasniedza 4,13 miljonus eiro bez PVN; Kultūras ministrija piesaistīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu, no Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa - "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās".
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
