Gājienu jau no paša rīta atklāja NBS štāba orķestris, tad – goda virsdiriģenti un goda virsvadītāji, valsts pirmās amatpersonas, dziesmu un deju svētku padome, mākslinieciskā padome, rīcības komiteja, LNKC un UNESCO pārstāvji, svētku atbalstītāji. Goda virsdiriģenti un virsvadītāji tika vizināti kabrioletos, bet viņiem jau sekoja Dziesmu un deju svētku dalībnieki.
Dziesmu svētku gājienā pulksten 10 pirmie devās Valmieras novada Dikļu pagasta kolektīvi. Tieši Dikļos meklējams aizsākums vēlākajiem Latviešu Dziesmu svētkiem. 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas dārzā notika pirmā latviešu Dziesmu diena, ko rīkoja mācītājs Juris Neikens un skolotājs Ernests Švehs.
Gājienu turpināja citu Vidzemes novadu kolektīvi, tālāk sekoja Kurzeme, Zemgale, Latgale un diasporas kolektīvi. Gājienu noslēdza Svētku dalībnieki no Rīgas, kuri gājienā devās vismaz divas stundas vēlāk nekā tas iepriekš bija plānots. Kā noslēdzošie gājienā ap pulksten 19.30 devās svētku rīkotāji kā arī brīvprātīgie.
Šajos Svētkos katrs novads dižojās ar savu īpašo kultūrzīmi. Piemēram, Valmieras novads devās gājienā ar simboliskās Sidraba birzs elementiem, bet Rīgas kolektīvu priekšgalā tika nesti trīs galvaspilsētas baznīcu gaiļi. Cēsu novada kultūrzīme bija Latvijas karogs, limbažnieki lepojās ar Latvijas himnu, jo tās autors ir limbažnieks Baumaņu Kārlis. Talsu novads dižojās ar ozollapu vainagu, Balvu novads ar Abrenes balto tautastērpu, bet Daugavpils ar Latgales Dziesmu svētkiem.
Kā iepriekš vēstīja rīkotāji, šogad Dziesmu un deju svētku gājiens pulcēja aptuveni 45 tūkstošus dalībnieku.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
