A.I. ir zinātniski fantastiska Pinokio versija par mākslīgu zēnu – robotu – kuram turklāt piemīt spēja just un ilgoties pēc mīlestības. Osmenta tēlotais robots nekad nemirkšķina acis, taču vēlas saņemt mātes mīlestību un būt "īsts zēns".
Filmas pirmajā daļā mazais robots Deivids tiek atdots ģimenei, kuras īstais dēls ir iesaldēts, jo cieš no nāvējošas slimības. Deivids ir viņa dīvains aizstājējs, taču viņš iedzīvojas jaunajā ģimenē, bet ītais bērns pa to laiku tieku tiek izdziedināts un atgriežas ģimenē, lai greizsirdīgi atriebtos robotzēnam.
Drīz vien māte pamet savu mazo robotu Ņūdžersijas mežos, kur klīst ļaundaru bandas, kas vēlas iznīcināt mākslīgi radīto dzīvību, gluži kā nacisti ebrejus holokaustā. Filmas otrajā daļā jūtamas ietekmes no Kubrika "Mehāniskā apelsīna", Kopolas "Apokalipse tagad" un Spīlberga "Šindlera saraksta", nemaz nerunājot par ainām no Volta Disneja "Pinokio". Britu aktieris Džūda Lovs tēlo Žigolo Džo - robotu, kas mīl sievietes.
Filmas trešās daļas darbība risinās Ņujorkā, kuras debesskrāpji globālās sasilšanas radītajos plūdos nogrimuši zem ūdens, kur mazais zēns robots cīnās ar savu likteni un ilgojas kļūt īsts cilvēks.
Telefonintervijā japāņu žurnālistiem Spīlbergs paziņoja, ka ir apmierināts ar rezultātiem, ko devusi sadarbība ar Kubriku. Abi režisori pie A.I. idejas kopīgi strādāja 90.gadu sākumā, un Kubriks vēlējās, lai filmas režisors būtu Spīlbergs. Pēc tam, kad Kubriks 1999.gadā nomira, viņa ģimene lūdza Spīlbergu pabeigt kopīgi iesākto projektu, un režisors to arī paveicis, pats arī uzrakstot A.I. scenāriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
