Foto: F64 Jevgēņijs Paškevičs
”Domāju, ka šai filmai noteikti ir jāatrod savs sarunu biedrs, vai otrādi. Tai nav piespiedu kārtā jāizglīto pieaudzis skatītājs, nav radikāli jāmaina cilvēka garīgā pasaule. Ir skatītāji, kuriem mana filma būs ļoti tuvs draugs, un arī tādi, kurus tā vienkārši kaitinās. Manas filmas nav domātas popkorna un košļājamo gumiju auditorijai,” tā par savu filmu ”Golfa straume zem ledus kalna”, kas veidota 12 gadu garumā un no Latvijas tiks virzīta ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars nominācijā par labāko ārzemju filmu, intervijā ”Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāsta tās režisors un producents Jevgeņijs Paškēvičs.

Viņš intervijā pauž viedokli, ka filmu skatītāji varētu uztvert dažādi, kā arī norāda, ka viņa galvenais uzdevums bijis šo filmu uztaisīt. ”Viss, ko darīju, bija veltīts tam, lai novestu projektu līdz galam. Pārējais attiecībā uz filmu līdzinās cilvēka dzīvei sabiedrībā, ģimenē vai uz ielas, kad viņš kā savas personīgās individualitātes pārstāvis satiekas ar citu pasauli, kas nemaz nav gatava viņa satikšanai”.

Jautāts, vai naudas trūkums ir vienīgais iemesls, kāpēc latviešu spēlfilmas bieži ir vārgulīgas, bet varbūt vainojama arī ideju nabadzība, Paškēvičs atbild: ”Neticu, ka mums nav ideju un talantīgu cilvēku. Kinematogrāfs ir ļoti daudzslāņaina tehnoloģisku, finansiālu un cilvēcisko attiecību summa, tāpēc domāju, ka jaunie režisori vienkārši noiet malā, jo nespēj izturēt spriedzi. Viņi nav radīti, lai nodarbotos ar producēšanu. Nevajag viņus tā pārbaudīt. Tāpēc naudas jautājums ir galvenā un vissvarīgākā problēma.

Visi pārējie jautājumi ir jāskata finansējuma kontekstā. Ar visām tām runām, ka latviešu kino nevienam nav vajadzīgs, ir garlaicīgs, atrodas pārāk tālu no tautas vai arī pārāk tuvu, bet ir slikti uzņemts, un tā tālāk, var spekulēt bezgalīgi. Bet, ja būs nauda un dosim cilvēkam trīs gadus filmēšanai, saruna būs īsa. Uztaisiet pilnmetrāžas filmu, es to noskatos un novērtēju jūsu profesionālo varēšanu bez jebkādas mistifikācijas un tēlainām runām. Līdz ar ”Youtube” parādīšanos katrs puisītis vai meitenīte tajā var kaut ko ielikt, un viņam tas arī ir jādara, ja reiz ir iespējas, bet pašdarbība vienmēr ir jānošķir no profesionālā kino.”

Tāpat Paškēvičs norādījis, ka, lasot interneta portālos par latviešu un krievu kultūras notikumiem, viņš ir secinājis, ka "70 procenti cilvēku, kuri par tiem izsakās vai par kuriem izsakās, varētu paklusēt". "Tā ir miskaste, kas devalvē ikviena profesionāla darba vērtību. Piemēram, kaut kāds puisītis, kurš iemācījies darboties ar videokameru un apguvis vārda saundtreks nozīmi, bezgalīgi to piesaucot... Neticu, ka, ja būs, pirmkārt, finansējums, un, otrkārt, rūpīga atlase, Latvijā ar tās brīnišķīgo kultūrvēsturisko mentalitāšu sajaukumu tuvākajā laikā neparādīsies trīs vai pieci interesanti, profesionāli režisori," intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" teic režisors. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!