Foto: DELFI Aculiecinieks
"Kapitālisms Šķērsielā" ir trešā filma sērijā par Šķērsielas iedzīvotājiem, kas, pateicoties filmas vizualitātei un vērīgajai kameras acij, izaug līdz vēstījumam par mums. Par kopumu, kas apdzīvo šo teritoriju, kas ir maza iela, maza republika starp lielākām, vai arī, kura šo mazumu ir paņēmusi, kā vienu no identifikācijas zīmēm, lai spētu sevi apzināties.

Vērtējums:

Identifikācijas zīmes mums piedāvā filmas veidotāji arī pārējās divās "Šķērsielas" filmās. Filmās "Šķērsiela" (1988) un "Jaunie laiki Šķērsielā" (1999) filmas veidotāju komanda to dara uzmanīgi, vērīgi, piedaloties filmā notiekošajā tikai kā vērotāji, kas, manuprāt, ir šī kinodarba viens no lielākajiem plusiem. Protams, mēs saprotam, ka filma ir montēta un režisors ir paudis savu attieksmi, izvēloties kadrus. Neskatoties uz to, pirmā "Šķērsiela" atmiņā palikusi visspilgtāk tāpēc, ka notikumi netiek vērtēti. To var darīt pats skatītājs.

Jau otrajā filmā parādās tiešā intervija ar mākslinieci Dzintru Vilks, viņas vīru Gunti Plūmiņu un citiem. Tomēr arī intervijas nesalauž filmas maigo miesu - galu galā cilvēki mēdz sarunāties arī dzīvē. Filmēšanas laikā tas notiek dabiski un bez uzspēles. Arī otrajā filmā varoņi netiek pakļauti vērtējumam.

Trešajā "Šķērsielas" daļā, līdzīgi kā pirmajās divās, ir daudz ļoti spēcīgu simbolu, diemžēl ir vietas, kuras autori ir vēlējušies ietekmēt un paskaidrot. No vienas puses - nosaukums "Kapitālisms Šķērsielā" it kā pieprasa aktīvāku darbību. No otras - tas izjauc filmu sēriju līdzšinējo stilistiku, vietām zūd poētiskums un iespēja skatītājam pašam vērtēt.

Manuprāt, viena no izcilākajām pēdējo gadu latviešu dokumentālā kino lentēm ir Andra Gaujas "Ģimenes instinkts". Nav ne vismazāko šaubu, ka filmas režisors ir iejaucies varoņu dzīvē un notikumus inscenējis. Tomēr - tas ir cits žanrs.

Būtu pieņemamāk, ja "Kapitālisma Šķērsielā" autori nebūtu redzami iejaukušies notikumu ritmā. Varētu būt, ka Osis pats ir atbraucis no pansionāta uz Līgo svētkiem vai arī viņu atvedis kāds no ielas iemītniekiem. Droši vien, ka tad gan gribētos uzzināt, kurš tas bija. Teorētiski tas varētu notikt arī dabiskā notikumu secībā, bez filmēšanas grupas iejaukšanās. Tomēr, manuprāt, filmu sērijas līdzšinējo stilistiku izjauc autoru iejaukšanās ar epizodisku jautājumu: kāpēc tev tā meitene patīk, Osi? Kā arī šī paša filmas veidotāja (vai filmas varoņa?) mēģinājums sarunāt Toļiku nākt uz Līgo svētkiem, ieteikums Jānim turēties pie Sandras u.c. Ja šis tēls ir filmas varonis, tad nav skaidrs, kā viņš tur nokļuvis un kas viņš tāds ir.

Varbūt nobeigumā varēja iztikt arī bez mazliet didaktiskā teksta Daigai. Jo visu taču izdara viņas pašas raksturs, spēks un ārkārtīgi skaistā filmas vizuālā valoda.

"Kapitālisma Šķērsielā" miesa: vizualitāte, skaņas, varoņi ir tik valdzinoši un dziļi, ka žurnālistikā paviršība, mēģinot kaut kā vērtēt notiekošo, kaitina.

Uzreiz jāpasaka, ka citās vietās, kur būtu iespējams iekrist liekā sentimentalitātē un didaktikā (latviešu emigrācija, vācieša Kurta stāsts, Alda asaras) tas nenotiek. Autori runā par sāpīgām lietām ar smeldzi un iejūtību.

Un ļoti skaidri Šķērsielas šķērsgriezumā ir samanāmas mūsu pašu iekšas: cik daudz un kad mēs dzeram, ko mēs uzskatām par darbu, gandrīz visām dažāda vecuma sievietēm ir balināti mati, ka ar darbu mēs saprotam metāllūžņu vai citu lūžņu pārdošanu, ka vanagu, kurš katru gadu nogalina mūsu baložu bērnu, mēs saucam par ērgli, ka pie Dieva mēs gribam tikt, uzceļot augstāku namu, ka tomēr mēs apraudamies, sajūtot kaut ko īstu, ko nespējam ne izteikt, ne izmantot.

Man šķiet, ka bez filmas veidotāju tiešas iejaukšanās un dažām didaktiskajām norādēm tā būtu vēl spēcīgāka, ņemot vērā, ka arī šobrīd filma ir ar ļoti spēcīgu vizualitāti un vēstījumu. Iespējams, ka filmas veidotāji ir bažījušies, vai sapratīs viņu zīmes un to, ko viņi vēlas pateikt. Bet to var saprast arī bez liekiem paskaidrojumiem.

Var nolasīt to patieso gaismu un īstumu, kuru nes Viktors, Daiga un citi varoņi savos spēka mirkļos. Var saprast to, cik dzīve ir grūta, un var nolasīt to, ko filmas veidotāji domā par lietām, kurās būtu meklējams spēks šo grūto dzīvi dzīvot. Jau tā vien ir vērtība, kuras dēļ "Kapitālismu Šķērsielā" vajadzētu noskatīties.

"Šķērsielu" operators un režisors ir Ivars Seleckis. "Kapitālisma Šķērsielā" operatori ir gan Ivars Selckis, gan Romualds Pipars. Visu filmu scenārija autors ir Tālivaldis Margēvičs.

Foto: "Delfi Aculiecinieks" Edmunds754, kadri no "Kapitālisms Šķērsielā" filmēšanas laukuma


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!