Foto: Kadrs no filmas 'Fire at Sea'
Ikviens kino darbs piedāvā iespēju ielūkoties kādā unikālā pasaulē, bet dokumentālās filmas to paveic īpašā veidā, ļaujot ne tikai atklāt režisora iztēli, bet arī cenšoties tiešā veidā rādīt to realitāti, kurā dzīvo pats skatītājs.

Stāstot par ekscentriskiem vai nozīmīgiem līdzcilvēkiem, reāli notikušiem neticamiem atgadījumiem vai zinātnes un mākslas brīnumiem, dokumentālajam kino ir ne vien izklaidējoša, bet arī izglītojoša funkcija.

Lai arī neviena dokumentālā filma nevar pretendēt uz pilnīgu objektivitāti, labākās šāda veida filmas vai nu iepazīstina skatītāju ar nezināmu un pārsteidzošu informāciju, vai piedāvā jaunu skatupunktu uz kādu aktuālu tematu. Citiem vārdiem, izdevusies dokumentālā filma spēj palīdzēt saprast, kādā stāvoklī šobrīd ir mūsu sabiedrība, kādā veidā līdz šim stāvoklim tā nonākusi un – ko iespējams darīt, lai to mainītu.

Katru gadu iznāk simtiem dokumentālo filmu, turklāt par visdažādākajiem tematiem – no dižu personību portretiem līdz analītiskiem atskatiem vēsturē, no pētnieciskiem darbiem par klimata izmaiņām līdz cilvēkstāstiem par citādā pieņemšanu.

Lai palīdzētu orientēties plašajā dokumentālo filmu klāstā un izvēlētos, kuru dokumentālo filmu skatīties, lai saprastu mūsdienu pasauli, piedāvājam izlasi ar filmām par šobrīd svarīgākajiem jautājumiem.

'HyperNormalisation'

Slavenā dokumentālo filmu veidotāja Adama Kērtisa (Adam Curtis) nesenākais darbs "HyperNormalisation" (2016), kas ilgst gandrīz trīs stundas, tiecas skaidrot pašreizējo politisko atmosfēru Rietumos un piedāvāt arī iespējamos risinājumus problēmām. Kā atzinuši kritiķi, filmas savdabīgais formāts – arhīva materiālu, ziņu fragmentu, interviju un tuvplānu straume – padara to par smagu, bet fascinējošu darbu.

Tāpat kritiķi augsti novērtējuši arī pagājušajā gadā iznākušo Avas Duvernejas filmu "13th", kas cenšas atklāt saistību starp rasismu ASV, kapitālismu un amerikāņu politiku.

Savukārt, lai tuvāk iepazītu varā esošu institūciju dažādos pūļu kontrolēšanas paņēmienus vēsturiskā kontekstā, ieteicama Adama Kērtisa BBC veidotā filmu sērija "The Century of the Self" (2002), kas sasaista populārā psihoanalītiķa Zigmunda Freida teorijas ar patērētājsabiedrības ieradumiem.

'Before the Flood'

Par mūsdienās svarīgāko problēmu uzskata klimata izmaiņas, jo tās attiecas uz ikvienu pasaules iedzīvotāju.

Par cilvēku izraisītām izmaiņām globālajā klimatā veidotas daudzas kinolentes, taču nesenākais pilnmetrāžas darbs par šo tematu ir Leonardo Dikaprio veidotais "Before the Flood" (2016), kurā skaitītajs tiek iepazīstināts ar galvenajiem klimata izmaiņu izraisītājiem un vēlamajiem rīcības plāniem katastrofas novēršanai.

'Lo and Behold, Reveries of the Connected World'

Viens no mūsdienu pasauli vislabāk raksturojošajiem vārdiem ir "internets" – globālais tīkls, kas dažu gadu laikā krasi izmainījis mūsu civilizācijas attieksmi pret saziņu un ārējās pasaules aizsniedzamību.

Atzītais režisors Verners Hercogs 2016. filmā "Lo and Behold, Reveries of the Connected World" izseko līdzi informācijas tehnoloģiju attīstībai un interneta vēsturei, piedāvājot subjektīvu skatījumu uz mūsu "savienoto pasauli".

Tāpat kino skatītāju ievērību izpelnījusies 2015. gada dokumentālā filma "Deep Web", kas pievērš uzmanību interneta "tumšajai pusei" – tā dēvētajam "dziļajam tīmeklim", kas ir decentralizēts, ārpus likuma esošs, kodēts un bīstams.

Cilvēkiem, kas aktīvi lieto internetu, iespējams, noderēs arī filma "The Internet's Own Boy: The Story of Aaron Swartz" (2014), kas izceļ informācijas pieejamības problēmu, vēstot par programmētāja un aktīvista Ārona Svarca traģisko stāstu.

'Citzenfour'

Līdzīgi kā iepriekšminētā filma arī 2014. gadā iznākusī "Citizenfour" pievērsa mediju un skatītāju uzmanību draudiem, kas saistās ar informācijas brīvības ierobežošanu un valdību caurredzamību.

Režisores Lauras Poitras filmā intervēts Edvards Snoudens – ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) bijušais līgumdarbinieks, kurš bija atbildīgs par Nacionālās drošības aģentūras elektroniskās izsekošanas programmu nonākšanu mediju rokās.

Par līdzīgu gadījumu vēstīs arī Poitras nākamā filma "Risk", kas pievēršas datorprogrammētājam Džulianam Asanžam – interneta aktīvistam un žurnālistam, kurš nodibināja interneta vietni "Wikileaks".

'The Corporation'

"The Corporation" ir viena no zināmākajām tūkstošgades sākuma dokumentālajām filmām, ko iemīļojuši gan profesionāli kino skatītāji, gan sazvērestību teoriju piekritēji.

2003. gadā iznākušajā filmā skaidrots, kā pasaules lielās korporācijas nākušas pie varas, kā arī – kādas ir to tiesības salīdzinājumā ar privātpersonām.

Tāpat par lielo industriju ietekmi vēsta filma "Food, Inc." (2008), kas pievēršas ēdiena ražotāju centieniem ražot "vairāk, ātrāk, lētāk".

'Inside Job'

Vēl par "mūsdienu klasiku" mēdz uzksatīt filmu "Inside Job" (2010), kas izseko līdzi notikumiem pirms globālās finanšu krīzes 2008. gadā.

Tomēr vēl pesismistiskāku skatījumu uz mūsdienu amerikāņu politisko un ekonomisko stāvokli piedāvā "Requiem for the American Dream", kas veidota kā izvērsta intervija ar domātāju Noamu Čomski.

'How to Survive a Plague'

Nozīmīga filma ne tikai visiem aktīvistiem, bet arī LGBT+ kopienai ir 2012. gadā publicētā "How to Survive a Plague", kas stāsta par neatlaidīgo un pašaizliedzīgo darbu, kas tika ieguldīts, lai pārvarētu slimības AIDS izplatību.

Par līdzīgu tematu vēsta 2011. gada filma "We Were Here". Tāpat nozīmīgs darbs par aktīvismu ir "Trapped" (2016), kas vērš uzmanību uz centieniem nepieļaut abortu aizliegumu.

'I Am Not Your Negro'

Pērn publicētā kinolente "I Am Not Your Negro", savukārt, palīdzēs izprast mūsdienu situāciju ASV saistībā ar etnisko grupu un dažādu rasu pārstāvju attiecībām.

"Oskaram" nominētajā filmā skatītājis iepazīstināts ar nozīmīgā melnādāinā rakstnieka Džeimsa Boldvina nepabeigto romānu "Remember This House".

Tāpat ieinteresēts skatītājs var turpināt izzināt tematu, skatoties 2011. gada filmu "The Black Power Mixtape: 1967–1975", kas uzskatāmi parāda, ka aktīvisms neaprobežojas ar dažiem piketiem, bet gan var ilgt gadu desmitiem.

'Fire at Sea'

Filmas "Ugunis jūrā" ("Fire at Sea"/ "Fuocoammare") centrā ir Lampedūzas sala, kas kļuvusi par vienu no galamērķiem bēgļu ceļā uz Eiropu.

Džanfranko Rosi dokumentālais darbs, kas tika atzīts par vienu no nozīmīgākajām 2016. gad filmām, pirmizrādi piedzīvoja Berlinālē un saņēma četras balvas, to vidū arī galveno balvu "Zelta lāci". "Ugunis jūrā" tika nominēta arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kā labākā dokumentālā filma.

'Best of Enemies'

Lai izprastu televīzijas satura veidošanas vēsturi, mēdz ieteikt filmu "Best of Enemies" (2015).

"Best of Enemies" ir dokumentālā filma par leģendāru pārraižu sēriju ASV valsts televīzijā – 1968. gadā notikušām debatēm, kurās piedalījās divi sava laika nozīmīgie intelektuāļi – konservatīvais Viljams F. Baklijs Juniors un liberālis Gors Vidāls.

Viņu sarunas tika iecerētas kā komentārs tobrīd aktuālajiem notikumiem, taču izvērtās par aizraujošiem un eksplozīviem strīdiem, kas ietekmēja mediju vēsturi. Uzjautrinošs, skaudrs un intelektuāli piesātināts stāsts par modernās televīzijas (kur šovam ir lielāka nozīme par saturu) sākumiem.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!