Foto: DELFI
Ceturtdien, 5. septembrī, skatītāju pilnā zālē, klātesot arīdzan Valsts prezidentam Egilam Levitam, pirmizrādi piedzīvoja režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma "Spiegs, kurš mans tēvs", kas ir tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes personiskais stāsts par viņas tēvu – divu politisko lielvaru, ASV un PSRS, dubultaģentu aukstā kara laikā.

"5. septembris kā pirmizrādes diena izvēlēts apzināti, jo tieši šajā dienā 1978. gadā radio Amerikas Balss oficiāli paziņoja, ka padomju diplomāts Imants Lešinskis ar ģimeni pārbēdzis uz ASV. Notikumi, kuri atspoguļoti filmā, iepazīstina ar ļoti personisku aukstā kara laika spiega stāstu. Lai arī pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi, daudzi jautājumi vēl joprojām palikuši neatbildēti – piemēram, cik daudz par aukstā kara aizkulisēm mēs patiesībā zinām, vai un kādas ir līdzības ar spiegu spēlēm mūsdienās, " stāsta viens no filmas režisoriem un producents Gints Grūbe.

Filmas galvenā varone Ieva Lešinska-Geibere filmā stāsta par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē, nepārtraukti atrodoties aukstā kara aizskatuvē. Citiem vārdiem – viņa sniedz ieskatu notikumos, kas risinās 40 gadu senā pagātnē un daudziem ir noslēpumā tīti.

1978. gadā Ieva, vēl studente būdama, viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Studentes tēvs jau bija lēmis pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimene piekritusi, un visiem tās locekļiem tika piešķirtas jaunas personu identitātes, lai sāktu jaunu dzīvi. Tomēr jau 80. gadu vidū – pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos.

Filma ir balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu pierakstos – tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un tiem aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai to pat neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izlūkošanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti. Tāpat filmā izmantots plašs dokumentālo arhīvu materiāls.

Filmas režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmī (Jaak Kilmi) un Gints Grūbe, operators ir Aigars Sērmukšs, filmas montāžas režisors ir Armands Začs, komponisti ir Janeks Murds (Janek Murd) un Jans Trojans (Jan Trojans), skaņu režisors – Lukas Ujčiks (Lukas Ujcik). Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju "Kick Films", Čehijas kompāniju "8 Head Productions" un Igaunijas kompāniju "Pimik". Filmā Imantu Lešinski un Ievu Lešinsku atveido Jānis Kaijaks un Elizabete Balčus.

Filma "Spiegs, kurš mans tēvs" (filmas starptautiskais nosaukums ir My Father the Spy) pasaules atzinību izpelnījās 8. jūnijā Šefīldas dokumentālo filmu festivālā Lielbritānijā, kas ir viens no nozīmīgākajiem dokumentālo filmu festivāliem pasaulē. Tāpat atzinīgi izteikušies arī kaimiņvalsts Igaunijas skatītāji, kuriem filmas pirmizrādi jūlija sākumā bija iespēja apmeklēt Tartu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!