No 4.aprīļa kinoteātrī “K Suns” skatāma filma “Solāris” Stīvena Soderberga režijā. Galvenajās lomās Džordžs Klūnijs un Nataša Makelhone.
20th Century Fox un Lightstorm Entertainment paspārnē veidotā, Džeimsa Kamerona producētā un Stīvena Soderberga režisētā 96 minūšu garā filma “Solāris”, kas balstīta uz Staņislava Lema tāda paša nosaukuma romāna un Andreja Tarkovska filmas “Solāris” motīviem, ir drosmīgs sānsolis tās veidotāju komerciālajā riksī, jo filma neiederas Holivudas lielstraumē.

Drīzāk liriska, nekā episka, ne īsti zinātniskā fantastika, ne īsti drāma. Skatītājs gaida sintētiskas kosmiskās kaujas un nesagaida. Meklē sirdi plosošus mīlas skatus un neatrod. Viņš groza galvu un domā: ”Ko gan es, sasodīts, tagad skatos?”

Zinātnieks un psihiatrs Kelvins (Džordžs Klūnijs) saņem ziņojumu no kolēģa Gibariāna, kurš atrodas izpētes stacijā uz planētas “Solaris”. Spriežot pēc viņa rīcībā esošā materiāla, kosmiskajā stacijā notiek kaut kas neizprotams, tāpēc nepieciešama Kelvina palīdzība.

Kelvinam ierodoties uz planētas Solāris, atklājas, ka Gibariāns izdarījis pašnāvību, bet atlikušo darbinieku - dakteres Gordones (Viola Deivisa) un zinātnieka Snova (Džeremijs Deiviss) - psihiskais stāvoklis balansē uz vājprāta robežas.

Neviens nespēj izskaidrot notiekošo, taču drīz TAS piemeklē arī Kelvinu. Naktī pie viņa ierodas mirusī sieva Reja (Nataša Makelhone), kuras nāvē Kelvins vaino sevi. Izrādās, ka arī pārējos stacijas darbiniekus apmeklē dīvaini “viesi”…

Solaris

Filmas recenzija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit