Vēsturiski foto: Pēdējais no Holivudas 'zelta paaudzes' – Kērks Daglass  (10)

Kērks Daglass (Kirk Douglas) bija pēdējais no dzīvajiem tā dēvētās Holivudas "zelta paaudzes" pārstāvjiem. (Par Holivudas "zelta laikmetu" tiek dēvēts periods no Pirmā pasaules kara beigu laika līdz 60. gadiem). Pati slavenākā viņa loma ir Spartaks, vergu sacelšanās vadonis, vēsturiskajā drāmā "Spartaks" ("Spartacus", 1960). Lai gan dzīves laikā pārcietis smagas saslimšanas un iekļuvis avārijā, tomēr Kērks Daglass nodzīvoja līdz 103 gadu vecumam.

Kērks Daglass jeb īstajā vārdā Isers Danielovičs Dememskis (Issur Danielovitch Demsky) piedzima 1916. gada 9. decembrī, Amsterdamā. Protams, ne tajā, kas lepojas ar kanāliem, velosipēdiem un Nīderlandes galvaspilsētas titulu, bet tai par godu nosauktajā pilsētā Ņujorkas štatā, ASV. Nākamais Holivudas spīdeklis uzauga trūcīgos apstākļos, Kērks septiņu bērnu ģimenē bija vienīgais dēls. Laikā, kad viņš sāka apmeklēt skolu, uzvārds tika mainīts uz Demskis (Demsky) un Isers (Issur) mainīja uz Izadoru (Isadore), tāpēc viņš ieguva iesauku Izijs (Izzy).

Kērka tēvs Heršels (Herschel) bija ebrejs, viņš strādāja par izmestu un lietotu preču, kā arī metāllūžņu savācēju un pārdevēju, kas bija zemākā statusa profesija pilsētā. Pirms panākumiem Holivudā, Kērks strādāja vismaz 40 dažādus darbus, piemēram, par laikrakstu piegādātāju un trauku mazgātāju. Pēc vidusskolas beigšanas viņš ar autostopiem devās uz Sentlorensas universitāti (St. Lawrence University ) – privātu mācību iestādi, kura bija iespējams apgūt arī teātra mākslu. Tobrīd viņš jau bija izlēmis, ka vēlas būt aktieris.

Vasarā pēc skolas beigšanas viņš nolēma oficiāli mainīt savu vārdu. Viņš vēlējās, lai tas būtu vairāk atbilstošs aktiera profesijai. Kā viņš reiz teicis: "Kad izvēlējos uzvārdu Daglass, es nemaz nesapratu, kādu skotu vārdu esmu atradis."

Jaunizceptā aktiera talants tika ievērots arī Amerikas Dramatisko mākslu akadēmijā (American Academy of Dramatic Arts) Ņujorkā, kas piedāvāja viņam īpašu mācību stipendiju. Te jāpiebilst, ka viena no viņa skolas laika biedrenēm bija Betija Džoanna Perske jeb vēlākā kino dīva Lorēna Bakāla (Lauren Bacall). Viņa vēlāk atklāja, ka bijusi Kerkā Daglasā ļoti iemīlējusies, tomēr viņš izvēlējās viņas draudzeni – aktrisi Daienu Dillu (Diana Dill), kura kļuva par Daglasa pirmo sievu. Abi apprecējās 1943. gadā.

1941. gadā Kērks Daglass pievienojās ASV jūras spēkiem un dienēja uz zemūdenes. Tomēr ievainojumu dēļ 1944. gadā aktieris tika no dienesta atvaļināts.

Kērka un Daienas laulībā piedzima divi dēli Džoels un vēlāk slavenais aktieris Maikls. Tomēr laulībai bija lemts beigties jau 1951. gadā.

1954. gadā viņš apprecējās ar otro sievu Annu (Anne Buydens), ar kuru bija līdz pat pēdējai savas dzīves stundai. Annai 2019. gada aprīlī tika svinēta 100. dzimšanas diena. Arī šajā laulībā piedzima divi dēli – Pīters un Ēriks.

Visi četri Kērka Daglasa dēli ir saistīti ar kino biznesu. Maikls un Ēriks kā aktieri, taču Džoels un Pīters kā producenti. Ēriks Daglass nomira 2004. gadā 46 gadu vecumā no alkohola un narkotiku pārdozēšanas.

Neticami, ka Kērkam izdevās nodzīvot līdz 103 gadu vecumam. 1986. gadā viņam bija problēmas ar sirdi, tāpēc vīrietim ievietoja elektrokardiostimulatoru. 1991. gadā viņš izdzīvoja helikoptera avārijā, kurā mira divi cilvēki. Pāris gadu vēlāk, 1996. gadā, Kērks cieta no smaga insulta, kas viņam radīja runas traucējumus, reiz tik vīrišķīgais un izskatīgais aktieris apsvēra par pašnāvības mēģinājumu.

Papildu aktiera darbam un producēšanai, Daglass atrada laiku arī grāmatu rakstīšanai. Viņš ir vairāku romānu autors, piemēram, "The Ragman's Son", "Dance With the Devil", "The Gift" and "Last Tango in Brooklyn", viņš 2001. gadā ir uzrakstījis arī autobiogrāfisku stāstu par savu atveseļošanos "My Stroke of Luck".

Kopā ar sievu Annu Kērks Daglass pievērsās arī labdarībai. Daglasa ģimene ziedoja līdzekļus 400 bērnu rotaļlaukumu izveidošanai Losandželosā, kā nodibināja Annas Daglasas centru sievietēm – bezpajumtniecēm, narkotiku un alkohola atkarības ārstēšanai. Viņs arī izveidoja Kērka Daglasa teātri, lai atbalstītu jaunos aktierus. 2015. gadā, 99. dzimšanas dienā, viņš kopā ar sievu ziedoja 15 miljonus ASV dolāru Kino un televīzijas labdarības organizācijai, lai celtu Kērka Douglas aprūpes centru un 35 miljonus ASV dolāru cilvēkiem, kas slimo ar Alcheimera slimību.

Kērks Daglass ir saņēmis daudzus apbalvojumus un nominācijas par savu darbību kino lauciņā. Kērks trīs reizes ir nominēts ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par lomām filmās "Champion" (1994), "The Bad and the Beautiful" (1952) un "Lust for Life" (1956). Par lomu filmā "Lust for life" aktieris saņēmis "Zelta globusu" kā labākais aktieris dramatiskajā filmā. Savukārt 1960. gadā viņam tika piešķirta sava zvaigzne Holivudas slavas alejā.

1968. gadā Kērkam Daglasam "Zelta globusa" ceremonijā tika pasniegta Sesila Demilla balva par mūža ieguldījumu kinematogrāfā.

Kērks Daglass 1981. gadā ir saņēmis arī Prezidenta brīvības medaļu, kuru viņam pasniedza ASV prezidents Džimijs Kārters dažas dienas pirms aiziešanas no amata, kā arī 1994. gadā ieguvis Kenedija centra balvu, kuru pasniedza ASV prezidents Bils Klintons.

1991. gadā Amerikas Kino institūts viņu ierindoja ASV kinovēstures 50 izcilāko ekrāna leģendu sarakstā (AFI's 100 Years…1000 Stars) nominācijā "Visu laiku izcilākā vīriešu kārtas zvaigzne" 17. vietā. 1996. gadā Daglass saņēma Kinoakadēmijas goda "Oskaru" par 50 gadus ilgo darbošanos kino jomā.