Nāve filmēšanas laukumā: kāpēc darbs kinoindustrijā joprojām nes upurus?

Aizvadītajā nedēļas nogalē pasauli pāršalca šokējoša vēsts no "kino mekas" ASV: vesterna "Rust" filmēšanas laikā galvenās lomas atveidotājs – populārais aktieris Aleks Boldvins – nejauši nošāvis filmas operatori un ievainojis režisoru. Operatore Halīna Hatčinsa no ievainojumiem nomira slimnīcā, bet režisors Džoels Souza no tās jau izrakstīts. Šis nebūt nav pirmais gadījums kinovēsturē, kad uzņemšanas laukumā kāds iet bojā šaujamieroča lietošanas dēļ, un ASV kinoindustrijā uzvirmojuši asi protesti pret īstu šaujamieroču lietošanu filmu uzņemšanā. Neraugoties uz šausmīgo traģēdiju, statistika liecina, ka šaujamieroči nebūt nav bīstamākā lieta filmēšanas laukumā.

Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka Boldvina rokās, visticamāk, nonācis ierocis, kas bija pielādēts ar īstu kaujas munīciju, un par to visdrīzāk atbildīgs ir filmas režisora asistents Deivs Hols, kurš nodeva ieroci aktiera rokās, apliecinot, ka tas ir "auksts", respektīvi, nav pielādēts. Tieši asistenta pienākums bija pārbaudīt ieroci pirms atdošanas aktierim. Zināms, ka incidents notika mēģinājuma laikā, kad Boldvins kameras priekšā izrāva ieroci no maksts un izšāva netālu esošās kameras virzienā, aiz kuras stāvēja operatore un režisors.

Kā ar Latvijas kino?

Protams, pasaules pieredze likusi uzdot jautājumu – kā tad ir ar Latvijas kino? Kādi ir obligātie drošības noteikumi, par ko rūpējas mūsu kino veidotājiem, un ko par drošību kino laukumā vēsta Latvijas kinovēsture?

Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve un kino pētniece Kristīne Matīsa saka – par traģiskiem, letāliem gadījumiem Rīgas kinostudijas darbības laikā ziņu nav. Savukārt, ja gadījās kāda trauma vai netika ievēroti drošības noteikumi, par to, kā padomju gados ierasts, netika publiski runāts, tas netika atspoguļots presē un šādas situācijas tika notušētas.