Lietuvā, kas arī šonedēļ atskatās uz 1991. gada janvāra notikumiem, iznāk uz ekrāniem pasaulē pazīstamā režisora Sergeja Lozņicas dokumentālā filma "Landsberģa kungs. Sagraut ļaunuma impēriju" ("Mr. Landsbergis"), kas pērnruden ieguva galveno balvu vienā no pasaules lielākajiem starptautiskajiem dokumentālā kino festivāliem IDFA Amsterdamā.

Četras stundas ilgajā darbā režisors vēsta par lietuviešu tautas ceļu uz neatkarības atgūšanu, stāstnieka lomu uzticot pirmajam atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājam profesoram Vītautam Landsberģim.

Filma veidota kā vērienīga vēstures stunda par Padomju Savienības sabrukumu, kurā būtiska loma bija lietuviešu tautai. Tā laika notikumus režisors atsedz unikālos, nekur vēl nerādītos arhīvu kadros.

Kā uzsvēris pats šobrīd 89 gadus vecais profesors Landsberģis, filmas nosaukums skatītāju varētu maldināt, taču būtībā stāsts nav par viņu.

"Tā nav filma par mani, bet par Lietuvu un tās cilvēkiem – kādi viņi spēj būt, jo ikdienā viņi tādi nav. Tas bija īpašs laiks, īpašs gars, apskaidrības brīdis. Cilvēki bija citādi nekā šodien," viņš sacījis.

Pēc Landsberģa teiktā, šī filma ir vajadzīga ne tikai Lietuvai, bet visai pasaulei.

"Pasaule šobrīd, šķiet, jūk prātā, tādēļ ir svarīgi, lai cilvēki redz šo filmu, lai ierauga, ka pasaule var būt arī citāda," viņš uzsvēris.

Režisors atzinis, ka šī filma viņam ir īpaša, jo vēsta par unikālu, autentisku cilvēku pieredzi, kuru ir svarīgi saglabāt, izvērtēt un parādīt arī Rietumos, kur par šiem izšķirošajiem divdesmitā gadsimta nogales notikumiem cilvēki joprojām zina pārāk maz.

"Domāju, ka ir svarīgi dalīties ar visu pasauli lietuviešu vēsturē, šai brīvības mācībstundā, jo tā var iedvesmot jaunas paaudzes, kuras cīnās par patiesu neatkarību un brīvību valstīs, kas joprojām dzīvo apspiestībā vai diktatūrā," uzsvēris Lozņica, piebilstot, ka šo darbu veidojis kā pateicību Lietuvas zemei, jo pats ik gadus apmēram pusi sava laika dzīvo un strādā Viļņā.

Filmas tapšanā izmantoti arhīvu materiāli aptuveni tūkstoš stundu kopgarumā, ko pusotru gadu atlasījusi un apkopojusi Lozņicas domubiedru komanda. Amsterdamas festivāla godalga piešķirta arī filmas montāžas režisoram Danieļum Kokanauskam.

Pēc režisora teiktā, ar profesoru Landsberģi viņš iepazinies vienas savas filmas prezentācijā, vēlāk iedraudzējies un garas stundas pavadījis sarunās.

"Vienubrīd jautāju sev – kāpēc neviens par viņu vēl nav uzņēmis filmu? Bet pēc laiciņa sev atbildēju – ja neviens to nav darījis, darīšu es," atcerējies Lozņica, piebilzdams, ka pirmā filmas versija ilgusi nevis četras, bet piecarpus stundas, tāpēc viņš cer vēl atgriezties pie šī temata.

Būtiska vieta filmā ierādīta stāstījumam par bijušā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova lomu šajās vēstures krustcelēs. Vaicāts, cik svarīga šai darbā ir Gorbačova līnija, kas būtībā atšķiras no Rietumos ierastajiem priekšstatiem, profesors Landsberģis atbildējis, ka Lozņicas filma "neatbilst pastāvošajai mitoloģijai" un šo apstākli var uzskatīt par "pozitīvu pienesumu".

Filmu "Landsberģa kungs. Sagraut ļaunuma impēriju" paredzēts rādīt vēl daudzos festivālos visā pasaulē – Amerikā, Austrālijā, Vācijā, Kanādā, Japānā, Honkongā un citur.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!