Foto: Publicitātes foto

20. gadsimta 20. gados Latvijā sāka īstenot agrāro reformu, un no muižām atsavinātās zemes tika piešķirtas Latvijas iedzīvotājiem. Par īpašiem nopelniem rakstnieks Viktors Eglītis (1877–1945) saņēma Inciema muižas centru, ko vietējie bija ar ironiju nodēvējuši par "pili" – tā atradusies 63 kilometrus no Rīgas un 13 kilometru no Siguldas. Lai gan plašo ēku Eglīši bija saņēmusi visai nolaistā stāvoklī, ar laiku tā kļuva par iemīļotu ģimenes vietu, jo īpaši vasarās, un līdz pat 1939. gadam kalpoja par telpu, kur patverties no pilsētas drūzmas un nodoties mākslai. "Nekur citur es nejutos tik ļoti mājās kā Inciemā," atmiņu romānā "Pansija pilī" raksta Viktora Eglīša dēls Anšlavs (1906–1993), viens no slavenākajiem latviešu literātiem.

Par spīti grūtībām un tam, ka muižas ēka esot bijusi ļoti nepraktiska un grūti apsildāma, Eglīši jaunajā īpašumā ar laiku ierīkoja pansiju, un Anšlavs bija uzņēmies tās vadītāja pienākumus. Jo īpaši gaidīti viesi pansijā bija Eglīšu ģimenes draugi – dažādi mākslinieki, rakstnieki un citu kultūras nozaru pārstāvji. Šīs pansijas dzīvi Anšlavs Eglītis, tobrīd jau dzīvodams trimdā ASV, iemūžinājis romānā, kas pirmo reizi publicēts 1962. gadā Helmāra Rudzīša apgādā "Grāmatu Draugs" Ņujorkā.

Šīgada 22. janvārī pie skatītājiem nonāk daudzsēriju filma "Pansija pilī", kas tapusi pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem. Filma uzņemta 2023. gada vasarā piecdesmit filmēšanas dienās Padures muižā netālu no Kuldīgas, un tajā piedalās virkne latviešu iecienītāko aktieru. Piedāvājam ielūkoties, kas mitinājies slavenākajā Latvijas pansijā!

Anšlavs Eglītis (1906–1993) – Rihards Zelezņevs


Anšlavs Eglītis ir viens no populārākajiem latviešu rakstniekiem, daudzu romānu, īsprozas darbu un lugu autors, arī gleznotājs un žurnālists. Otrā pasaules kara laikā Eglītis devās emigrācijā, līdz apmetās uz dzīvi Kalifornijā, ASV. Trimdā uzrakstīja ap 50 literāru darbu, rakstīja arī recenzijas par kinofilmām un teātri ASV presē.

"Pansijas pilī" laikos Anšlavs Eglītis vēl ir tikai ceļā uz tapšanu par mākslinieku, turklāt joprojām nav izvēlējies starp literatūru un glezniecību. Viņš ir apdāvināts, izteikti sportisks (romānā, ne filmā), reizēm nedaudz jauneklīgi apjucis, bet tomēr ar acīmredzamu centību atrast īstos vārdus un pareizu rīcību dažādās situācijās. Vienmēr eleganti un glīti ģērbies, apveltīts ar izcilām novērotāja spējām.

Kā Anšlava Eglīša pazīstamākos darbus var minēt romānus "Līgavu mednieki" (1940), "Homo novus" (1946), "Omartija kundze" (1958) un "Bezkaunīgie veči" (1968).

Viktors Eglītis (1877–1945) – Gundars Āboliņš


Anšlava Eglīša tēvu, rakstnieku, dzejnieku un mākslas teorētiķi Viktoru Eglīti romāna "Pansija pilī" lasītājs ierauga Anšlava acīm, un, lai gan dēls ļoti cienīja tēvu, viņš nekautrējās viņu attēlot arī dažādās amizantās un komiskās situācijās.

"Filmā Viktors Eglītis piedalās daudz vairāk un daudz ilgāk, dažādākās situācijās nekā grāmatā," par savu varoni stāsta aktieris Gundars Āboliņš. "Tas nozīmē, ka scenārijā (šis) tēls ir fantāzijas papildināts. Viņam patīk rūpēties par savu ārieni, viņš ir konservatīvs, viņš mēģina būt konservatīvāks, nekā patiesībā ir. Viņam ir zināmas vājības, viņam ļoti patīk sievietes, sievietes skaistums – nevis vienkārši primitīva iekāre, bet tiešām sievietes skaistums. Viņš gūst estētisku baudījumu no daudz kā, ko redz dzīvē. Ir grūti kādam piemērot apzīmējumu "inteliģence", bet zināšanas un erudīcija viņam ir."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!