Foto: Publicitātes attēls
1904. gadā dzimusī Marta Semule Padomju Latvijā cītīgi strādāja Gulbenes rajona kolhozā "Kopdarība" par slaucēju un 1950. gados divreiz kļuva par Sociālistiskā darba varoni. Semule tika ievēlēta arī par Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti un brauca pārstāvēt savu dzimteni uz Maskavu.

Laikabiedru atmiņās savos Maskavas izbraucienos gan Semule, gan citas slaucējas, cūkkopes un teļkopes ir iespiedušās ar savām krimplēna kleitām un milzīgām dzintara brošām pie krūtīm, pēc kurām viņas varēja labi atpazīt starp pārējo brālīgo padomju republiku pārstāvēm. Tieši padomju okupācijas gados dzintars kļuva par Latvijas zīmolu, kas parādījās ne tikai dzintara rotaslietu un suvenīru formā, bet arī kā Latvijas labāko eksportpreču nosaukums un kvalitātes simbols.

Padomju gados Latvijā bija brīdis, kad dzintars bija it visur. Pavisam iespējama bija situācija, ka vīrietis vārdā Dzintars, sasmaržojies ar "Dzintara" smaržām, klausījās radiolā "Dzintars" kora "Dzintars" koncertu. Šāda dzintara daudzināšana gandrīz ikvienā dzīves sfērā bija daļa no padomju Latvijas identitātes meklēšanas. Bet dzintars jau neparādījās tikai pēc Latvijas okupācijas. Tas Baltijas jūras krastos bija vēl pirms te vispār apmetās dzīvot pirmie cilvēki.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!