Pirmais VX-ACG Maratons 2004. gadā pulcēja 117 dalībniekus un vairākus desmitus līdzjutēju, kas ar piedzīvojumu maratona skrējienu un velobraucienu atklāja piedzīvojumu sacīkšu vasaras sezonu. Sacīkšu dalībniekiem bija iespēja sevi pierādīt trijās atšķirīgās klasēs: skrējējiem garās distances garums pēc iespējas tuvināts klasiskajai maratona distancei - 42.195 km, īsā distance (pusmaratons) - 21.1 km, savukārt velo braucējiem bija jāveic 63.3 km gara distance.
Latvijā ir senas garo distanču skriešanas tradīcijas, tomēr ilgstoši skrējieni pa šķēršļotu apvidu nav daudz. Arī velo braucējus gaidīja krietni, no Latvijas tradicionālajām MTB sacīkstēm nedaudz atšķirīgi, pārbaudījumi – gan sarežģīti nobraucieni, gan vietas, kur velosipēds bija jānes, jo pat tā stumšana bija krietni apgrūtināta.
Starts kopīgs visiem dalībniekiem un visām klasēm. Veicamā distance iemarķēta pa dažādas kvalitātes ceļiem, daļēji arī pa bezceļu (aizauguši ceļi, mežs, izcirtumi), apvidū ar izteiktu reljefu (Riekstukalns, Mežkalni, Sakaiņu pilskalns), ar dažādiem dabiskiem šķēršļiem, tajā skaitā vairāku grāvju un nelielu upīšu (Meitupe, Bērzenes upe) šķērsošanu. Lai arī distance bija marķēta, katrs dalībnieks pirms starta saņēma karti-shēmu, ar iezīmētu veicamo distanci.
Vēl viena šo sacīkšu iezīme, kas atšķir klasisko maratonu no piedzīvojumu maratona – distances vidū nebija pieejami atbalsta un "barošanas" punkti, kas pazīstami klasiskos skrējienos, līdz ar to sacensību dalībniekiem bija pašiem jāplāno sava dzeršanas un enerģijas atjaunošanas taktika. Vienīgā iespēja atjaunot spēkus ar organizatoru sagādātiem sporta dzērieniem un uzkodām – 21.1 km apļa finišā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
