Armagedons - iespēja pārvilkt svītru neizdarītajam. Saruna ar Miķeli Fišeru  (45)

Jautāts, kā viņš sācis interesēties par alternatīvajām realitātēm, Fišers stāsta, ka interese par tām viņam radusies ārkārtīgi sen. "Ja nemaldos padsmit gadu vecumā es tiku pie Nikolaja Rēriha pirmajiem darbiem. Tur es pirmoreiz izlasīju par atlantu rasi. Tas man šķita ārkārtīgi saistoši.

Kopš tā laika, paralēli lasot zinātnisko fantastiku, esmu iedvesmojies no šīm lietām. Šī ekspozīcija balstās uz četriem stūrakmeņiem. Pirmais – daba. Es to saucu par pārdabu vai īpašām "spēka vietām", tie ir dabas ainavu gleznojumi, kas mani vienmēr ir rosinājuši. Es tur meklēju pārdabisko," viņš stāsta un "Arsenālā" ieskanas dīvains, garš dūciens.

Kā otru ekspozīcijas stūrakmeni Fišers min ekstrēmo ezotēriku, šamaniskās vīzijas vai "čenelingu". "Trešais – konspirācijas teorijas, ceturtā – mans nedaudz ironiskais gleznu cikls "Kosmoss kļūdas nepiedod". Tie ir mani iedvesmas avoti, kuru rezultātā ir tapusi šī ekspozīcija."

Vaicāts, kādas atsauksmes viņš par saviem provokatīvajiem darbiem saņem no domubiedriem un sabiedrības kopumā, mākslinieks stāsta, ka par saviem darbiem daudz runājot ar citiem māksliniekiem un draugiem, taču tas neesot "vidējais sabiedrības viedoklis". "Ir cilvēki, kuri nāk un saka, ka viņiem ļoti mani darbi patīk. Parasti nav neviena tāda, kurš teiktu – man tavi darbi nepatīk. Mūsu sabiedrībā, ar mūsu mentalitāti tas nav pieņemts. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka kādam nepatīk, bet nav mūsu garā par to runāt".

Mākslinieks pauž uzskatu, ka, viņaprāt, mākslai ir jābūt kaut kam vairāk par telpas dekorāciju. "Es to cenšos ielikt savos darbos. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tie bija vairāk sociāli kritiski darbi, ko mākslas kritiķe Inga Šteinmane ir nodēvējusi par "Message art", šajā laikā mani vairāk interesē dziļākas tēmas, tomēr pamatlīnijas palikušas tās pašas," stāsta Fišers.

Jautāts, vai īsts mākslinieks ir vienīgi tas, kura darbus perk, Fišers norāda: "Es uzskatu, ka ir vajadzīgi arī mākslinieki, kuri glezno ziedus, lai cilvēkiem, kuriem nav dziļāka interese par mākslu, būtu iespēja kaut ko tādu nopirkt un pakārt sev mājās pie sienas. Tāpat ir vajadzīgi ainavisti un konceptuālie mākslinieki. Vienkārši ir dažādas mērķauditorijas."

Mākslinieks pauž nožēlu, ka visai reti Latvijas cilvēku namu sienas rotā mākslasdarbi. "Švaki jau mums ir ar pārdošanu, nedarbojas pie mums galeriju sistēma. Cik es saprotu, tā ir mazas valsts problēma un tā ir vērojama arī mūzikas tirgū. Pašlaik mēs izvēlamies par to pašu naudu nopirkt LCD televizoru, nepadomājot par to, ka mēs to varbūt izmetīsim pēc trīs gadiem miskastē, bet gleznu mūsu mazmazbērni mantos, varbūt pat ar tās palīdzību uztaisīs kapitālu. Tas ir materiālistisks aspekts. Viss jau arī pie mums ir pārstāvēts tāpat kā citur, tikai miniatūrā veidā".

Fišers radījis veidojis arī scenogrāfiju vairākām teātra izrādēm Latvijā. Vaicāts, kas viņu saista darbā teātrī, mākslinieks atklāj, ka teātris viņam šķiet ārkārtīgi interesanta radošā izpausme. "Pats teātris kā iestāde ir maza valsts. Tajā visā ir sava maģija, kas mani ļoti piesaista, atšķirībā no kino, kur tas viss it kā pazūd ražošanā. Es esmu diezgan daudz naudas pelnīšanas nolūkos strādājis pie kino dekorācijām. Ja man būtu jāizvēlas, tad, neskatoties uz to, ka kino var nopelnīt vairāk, es lielākoties izvēlos teātri, tādēļ, ka tas sniedz lielu gandarījumu - tur ir nesalīdzināmi daudz radošāks darbs nekā kino. Tas gan arī ir atkarīgs no režisora – viens režisors zina, ko viņš grib, viņam vajag, lai visu savāc un saliek, bet cits ļauj izpausties".

Stāstot par nule atklāto personālizstādi, kurā mākslinieks iekļāvis arī dažus darbus no savas pirmās personālizstādes, kas notika 1993.gadā, un tās apokaliptiskajām noskaņām, Fišers atzīst, ka viņam ir ļoti interesanti lasīt dažādu informāciju un ziņas par "pasaules gala" tēmu.

"Skaisti tajā visā man šķiet tas, ka Armagedons – tā ir tāda iespēja visam, kas nav izdevies, pārvilkt svītru un sākt visu no jauna. Bet no tā, kas mums tiek par to stāstīts, mani ļoti saista idejas par to, ka mēs kādā dienā pamodīsimies un būs notikusi Zemes pāreja jaunā vibrācijā. It kā viss izskatīsies tāds pats kā agrāk, bet struktūra jau būs jauna, tā jau būs mainījusies. Šo domu es centos ielikt vienā darbā – ainavā "Novij svet", kas ir reāla vieta Krimā. Vienlaicīgi "Novij svet" ir arī "Jaunā pasaule", kurā es centos parādīt Zemes struktūras izmaiņas."