Foto: Reuters/AFP/AP/Vida Press/Scanpix/LETA
No laika gala skulptūra ir bijis nozīmīgs kultūras un sabiedrības attēlošanas veids, vai tā būtu dižena vadoņa krūšutēls, vai simbolisks ētisku principu vai filozofisku konceptu atveidojums. Trīsdimensionālo marmorā, bronzā, kokā un citos materiālos radīto mākslas darbu skaits nav aptverams, turklāt no Milosas Venēras līdz Terakotas armijai skulptūru funkcijas ir mainījušās, nonākot līdz modernismam ar, piemēram, Dišāna revolucionāro mākslu.

"My Modern Met" apkopojis 15 slavenas skulptūras, demonstrējot mākslinieku iztēles plašos apvāršņus, kas arvien nebeidz fascinēt cilvēkus visā pasaulē. Celmlauži, skaistuma etaloni, sargi un provokatori, kas izturējuši laika un sabiedrības aizspriedumu pārbaudi.

Nefertītes krūšutēls (1345. gads p.m.ē.)

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šis apgleznotais kaļķakmens krūšutēls, kas nu atrodas Berlīnes Jaunajā muzejā ("Neues Museum"), ir Nefertīte – Ēģiptes faraona Ehnatona sieva. Skulptūra, kas atrasta mākslinieka Tutmosa darbnīcā, kļuvusi par ikoniskāko Nefertītes apdziedātā skaistuma simbolu, kuras vārds tulkojumā nozīmē "skaistā ir atnākusi".

Terakotas armija (3. gs. beigas p.m.ē.)

Foto: EPA/LETA

Šī skulptūru kolekcija, kas atrodas senajā Ķīnas galvaspilsētā Siaņā, atveido pirmā Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi armiju. Kapenēs atrodas aptuveni 8000 karavīru, 130 kaujas ratu un 670 zirgu. Šīs skulptūras ir unikāls kapeņu mākslas paraugs, kas radīts, lai sargātu imperatoru pēcnāves dzīvē. Terakotas armija pavisam nejauši tika atklāta vien 1974. gadā, kad vietējie zemnieki kapeņu teritorijā raka aku. Siaņas mauzolejs 1987. gadā iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, bet pati Terakotas armija nereti "dodas" ceļojumos pa pasauli, turklāt ir kļuvusi par iedvesmu citiem mākslas (un ne tikai) darbiem.

Samotrākes Nīke (2. gs. p.m.ē.)

Foto: Vida Press

Marmorā cirstā skulptūra "Samotrākes spārnotā uzvara" jeb "Samotrākes Nīke" ir ikonisks hellēņu mākslas paraugs, kas mūsdienās apskatāms Parīzē, Luvrā. Turklāt šis grieķu uzvaras dievietes atveidojums (un nevis pēcāka romiešu kopija) ir viens no retajiem grieķu mākslas oriģināliem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Milosas Venēra (2. gs. p.m.ē.)

Foto: Vida Press

Milosas Venēra, kas pazīstama arīdzan kā Mēlas Afrodīte, atrodas Luvrā un tiek uzskatīta par grieķu mīlas dievietes atveidojumu. Pasaulslaveno skulptūru 1820. gadā Grieķijas salā Milosā sadalījušos divās daļās atrada kāds zemnieks. Kopš tā laika šis sievietes skaistuma ideāla iemiesojums marmorā kļuvis par daudzu mākslinieku iedvesmas avotu, tai skaitā Dalī, kurš 1936. gadā radīja savu Milosas Venēras versiju... ar atvilktnēm.

Donatello Dāvids (1430.-1440.)

Foto: Arhīva foto

Teju 100 gadu pirms Mikelandželo Dāvida "nākšanas pasaulē", itāļu renesanses skulptors Donatello radīja vēl vienu ikoniskā Bībeles tēla versiju. Bronzā atveidotais Donatello Dāvids ir jaunāks un novērojošs, tikko nogalējis Goliātu. Turklāt Donatello atjautīgi izmanto Goliāta galvu un Dāvida zobenu kā skulptūras balstus. Tolaik šis mākslas darbs radīja skandālu, jo Dāvids ir pilnīgi kails. Galvenās abu Dāvidu atšķirības ir tādas, ka Donatello agrīnās renesanses Dāvids ir pirmā brīvi stāvošā bronzas skulptūra un pirmais brīvi stāvošais kaila vīrieša atveidojums kopš antīkās pasaules.

Mikelandželo Dāvids (1501.-1504.)

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Mikelandželo bija vien 26 gadus vecs, kad viņš ieguva iespēju veidot Dāvidu Florences katedrāles jumtam. Mikelandželo milzu Dāvids ir mierīgs un nosvērts, savu lingu pārmetis pāri plecam un gaida, kad varēs "ķerties klāt" Goliātam. Mikelandželo talants redzams rūpīgo detaļu izstrādē – pietūkušajās Dāvida roku vēnās un perfektajā kontrapostā (miera un kustības izlīdzinātība skulptūrā).

Brīvības statuja (1876.-1886.)

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Frederika Ogista Bartoldi un Gustava Eifeļa radītais ASV brīvības simbols ir Francijas valdības dāvana un tajā atveidota romiešu brīvības dieviete Liberta, kas tur rokās plāksnīti ar ASV Neatkarības deklarācijas parakstīšanas datumu. Dāvanas idejas autors ir Francijas Pretverdzības biedrības prezidents Eduards Renē de Labulē, kurš tādējādi vēlējās godināt savienības uzvaru pilsoņu karā un verdzības atcelšanu. Zaļā patinas kārtiņa uz ikoniskās statujas parādījusies pēc 1900. gada vara oksidēšanās rezultātā.

Rodēna 'Domātājs' (1880.)

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Franču tēlnieka Ogista Rodēna meistardarbam sākotnēji tika dots nosaukums "Dzejnieks" un bija paredzēts kā daļa no lielākas kompozīcijas ar nosaukumu "Elles vārti". Jauno nosaukumu statujai iedeva lietuves strādnieki, kuriem tā šķita līdzīga ar tāda paša nosaukuma Mikelandželo darbu. Skulptūrai kopumā veikti 28 atlējumi, tiesa, daudzi no tiem nav tapuši Rodēna dzīves laikā. Rodēna muzejam Parīzē ir tas gods izrādīt pašu pirmo "Domātāja" versiju.

Umberto Bočoni 'Unikālās izplatījuma nepārtrauktības formas' (1913.)

Foto: Vida Press

Lai arī Umberto Bočoni mira jau 33 gadu vecumā, viņa ietekme mākslas pasaulē ir neapšaubāma. Viņš palīdzēja radīt futūristu kustības estētikas pamatprincipus, viņu interesēja formas dinamika un formu un figūru dekonstrukcija. Skulptūra, kad atrodas Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, uzskatāma par viņa ideju un talanta koncentrātu.

Dišāna 'Strūklaka' (1917.)

Foto: Vida Press

Franču-amerikāņu dadaists Marsels Dišāns ar savu skulptūru-pisuāru "Strūklaka" mākslas vēsturē ieviesa terminu "redīmeids", proti, sadzīves priekšmeta padarīšana par mākslas objektu. Vispirms Dišāns šo darbu iesniedza Neatkarīgo mākslinieku biedrībai Ņujorkā, taču viņi atteicās to izstādīt. Pēc tam darba oriģināls, kuru Alfrēds Štiglics paspēja iemūžināt fotogrāfijā, pazuda, taču sešdesmitajos Dišāns radīja vairākas kopijas. Ar šo revolucionāro darbu Dišāns liek mums domāt par to, vai tradicionālās amatniecības un estētikas jēdzieni ir būtiski, ja runājam par mākslas darbu.

Linkolna statuja (1920.)

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Amerikāņu skulptora Daniela Čestera Frenča projektētā un tēlnieku Pičirilli brāļu marmorā izcirstajai ASV 16. prezidenta skulptūrai vajadzēja būt 10 pēdas (aptuveni trīs metri) augstai, taču darba gaitā plāni mainījās un tā tika pagarināta līdz 19 pēdām (teju seši metri). Mierīgi sēdošais un novērojošais Linkolns kopš trīsdesmitajiem gadiem ASV kļuvis par dažādu rasu savstarpējo attiecību simbolu.

Konstantīna Brankuši 'Putns izplatījumā' (1923.)

"Putns izplatījumā" ir rumāņu mākslinieka Konstantīna Brankuši skulptūru sērija, no kurām septiņas veidotas marmorā, bet deviņas – bronzā. Šajās skulptūrās Brankuši vēlējies attēlot ne tik daudz putna fizisko veidolu, bet gan materializēt kustību. "Izģērbjot" putnu no spalvām (un arī spārniem), pagarinot tā knābi un ķermeni, forma kļūst plūdena. Kā izcils simetrijas un harmonijas paraugs 2005. gadā viens no šiem putniem tika pārdots izsolē par 23,5 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd tā marmorā cirstais oriģināls aplūkojams Ņujorkā, Metropolitēna mākslas muzejā.

Džefa Kūnsa 'Balonsuns' (1994.-2000.)

Foto: Vida Press

Amerikāņu mākslinieks Džefs Kūnss ir atbildīgs par dažiem no atmiņā paliekošākajiem 20. gadsimta mākslas darbiem. 2013. gadā viņa radītais oranžas krāsas "Balonsuns", kas izgatavots no nerūsējoša tērauda ar caurspīdīgu pārklājumu, "Christie's" izsolē tika pārdots par rekordlielu summu mākslas darbam, kura autors vēl ir dzīvs, proti, 58,4 miljoniem ASV dolāru. Kūnss šajā sērijā radīja arīdzan citas krāsas "Balonsuņus" – zilus, sarkanus, dzeltenus un purpura.

Luīzes Buržuā 'Zirneklis' (2001.)

Foto: AP/Scanpix/LETA

Vairāk nekā 30 pēdas (aptuveni deviņus metrus) augstais "Zirneklis" ir radīts septiņos eksemplāros, tāpēc "sastopams" vairākās pasaules vietās: pie "Tate Modern" galerijas Londonā, pie Nacionālās galerijas Otavā, pie Gugenheima muzeja Bilbao, pie Mori mākslas muzeja Tokijā, pie "Leeum" mākslas muzeja Seulā, pie Amerikāņu mākslas muzeja "Crystal Bridges" Bentonvillā (Arkanzasa, ASV) un pie Kataras Nacionālā darījumu centra Dohā. Iespaidīgā izmēra mākslas darbs iemieso gan fizisku, gan psiholoģisku spēku, turklāt tiek asociēts ar pašas mākslinieces māti, kura laboja gobelēnus. Milzīgā skulptūra biedē ar savu izmēru, taču atklāj savu ievainojamību, jo sargā 26 marmora olas, kuras šķietami varētu nokrist jebkurā brīdī.

Aniša Kapūra 'Mākoņa vārti' (2004.)

Foto: Vida Press

Kapūra skulptūra atrodas Čikāgas "Millenium" jeb "Tūkstošgades parkā". Lai gan to uzskatīja par kontroversiālu, neiespējami uzbūvējamu un pēcāk grūti uzturamu estētiski baudāmā stāvoklī, Kapūrs tomēr uzvarēja dizaina projektu konkursā, un nu viņa "Mākoņa vārti" ir kļuvuši par vienu no pilsētas simboliem

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!