"Purvīša balvas 2021" pirmajā ceturksnī nominantu sarakstā nonāca māksliniece Amanda Ziemele, pateicoties viņas darbam "Kvantu matu implanti" galerijā "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā. Kā to raksturojusi mākslas zinātniece un viena no balvas neatkarīgo mākslas ekspertu darba grupas dalībniecēm Līna Birzaka-Priekule, "Amanda Ziemele glezniecību izmanto ne tikai kā formu, bet kā domāšanas veidu par pašu glezniecības mediju".

Kāds ir mākslinieces domāšanas veids, radot jaunus darbus, un kur gūt iedvesmu darbiem, kas īpaši klasificēti kā "eksperimentālā glezniecība"? Par to sarunā ar Amandu Ziemeli.

Māksliniece Amanda Ziemele 2015. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības studiju programmu, savukārt 2018. gadā – Drēzdenes Mākslas akadēmiju starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Laiku ārzemēs viņa raksturo kā lielisku iespēju nomainīt vidi uz tādu, kur viņu, iespējams, neviens nepazīst. Turklāt tur ne visi pārzinājuši laikmetīgo mākslu Latvijā kopumā, līdz ar to tā bijusi laba iespēja apmainīties ar jaunu pieredzi un sastapt cilvēkus, kas ir pavisam citādāki, iespējams, pat nedaudz drosmīgāki par pašmāju māksliniekiem.

Amanda uzskata, ka jebkuram jaunajam māksliniekam ir būtiski apbruņoties ar pārliecību par to, kas viņu tiešām interesē. Un tikai tad mākslinieks var attīstīt savu specifiku vai vietu, kurā darboties. Viss ir atkarīgs no sevis paša, lai kā gribētu to novirzīt uz ārējiem faktoriem. Nepieciešams meklēt iespējas, kur vien tās iespējams atrast.

Taujāta par iedvesmas avotiem, Amanda teic, ka tas "droši vien ir kaut kas, kas atrodams ārpus darbnīcas. Jebkas, kas var būt arī no ikdienišķiem impulsiem vai novērojumiem". Taču visbiežāk tā ir kombinācija starp visu iepriekšējo un, protams, lasīto, redzēto, novēroto.

Amanda nodarbojas ar eksperimentālo glezniecību, ko pati māksliniece raksturo kā "atvērtu lauku, ko kaut kādās kombinācijās ir iespējams to skatīt plašāk". Galvenais ir nedomāt par to, vai uzgleznotais kvalificējas kā glezna. Jo galu galā – tas ir darbs ar visādiem materiāliem, ar kuru palīdzību var tikt izpausta jebkāda ideja. Eksperimentālajā glezniecībā lauks ir neierobežots!

Daloties savā viedoklī par latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša mantojumu, Amanda uzsver, ka viņš vienmēr ir bijis klātesošs – viņa pienesums visas Latvijas mākslas kontekstā ir būtisks. "Viņā bija entuziasms un vēlme izdarīt!" Tādēļ arī par mākslinieka vārdā nosaukto balvu gleznotāja izsakās atzinīgi, jo īpaši izceļot brīdi, kad pati uzzināja par nomināciju un piedzīvoja visai lielu pārsteigumu. Amandai ir būtiski saņemt citu viedokļus, lai spētu savus darbus kādā veidā kontekstualizēt no cita, daudz kritiskāka skatījuma.

Nākamo ceturkšņu nomināciju noteikšanā Amanda vēlas redzēt to, kas ir radīts no jauna, un viņa neslēpj, ka turpmāk sagaida arī daudz aizraujošu pozīciju. Tāpat kā savam darbam arī pārējiem māksliniece uzskata par būtisku saņemt kritiku – lai kādā veidā – par to, kas ir nozīmīgs mākslā. "Un galvenais, lai kāda izstāde nepaliek nenovērtēta."

"Purvīša balva" ir augstākais apbalvojums Latvijas mākslā. Tā tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Pirmā "Purvīša balva" tika pasniegta 2009. gadā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!