Lai arī vairākas izstādes ir nupat atklātas, portāls “Delfi” sastādījis brīvdienu ceļvedi, lai jūs nepalaistu garām tās izstādes, kas pavisam drīz vairs nebūs apskatāmas. Iespējas baudīt mākslu Rīgā nudien ir plašas - katram izdosies atrast kaut ko savām estētiskajām un mākslinieciskajām prasībām un vēlmēm piemērotu - glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, fotogrāfijā, modē u.c. Novēlam ar mākslu piepildītas brīvdienas!

Izstāde “Nenorunātās tikšanās”
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Līdz 23. februārim

View this post on Instagram

A post shared by Latvia Estonia Lithuania (@visit.baltics) on Jan 7, 2020 at 4:40am PST

Vēl tikai šajā nedēļas nogalē iespējams apmeklēt izstāžu zāli “Arsenāls” pirms to slēgs uz rekonstrukciju. Izstādes “Nenorunātās tikšanās” projekts veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos. “Nenorunātās tikšanās” pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi.

Torņa iela 1
Darba laiks:
S., Sv.: 12-17

Ievas Kraules-Kūnas izstāde un Elīnas Vītolas projekts
LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošā darbnīca un muzeja telpas
Līdz 23. februārim

View this post on Instagram

A post shared by Ieva Kraule (@narcissuspseudonarcissus) on Dec 12, 2019 at 12:04pm PST

Izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā skatāma Ievas Kraules-Kūnas izstāde “Hot Babas”, savukārt muzeja telpās ir integrēts Elīnas Vītolas projekts "Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde".

“Hot Babas” stāsts aizsākas Creswell Crags alās, Lielbritānijā, 17. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji sistemātiski veikuši skrāpējumus alas sienās, cenšoties sevi pasargāt no raganām. Līdz mūsdienām nav saglabājušās liecības par to, kas tieši izraisījis šīs kolektīvās bažas par melnās maģijas klātbūtni alu sistēmā, bet atstātie skrāpējumi akmenī paliek kā brīdinājums nākamajām paaudzēm.

Savukārt Elīnas Vītolas projekts “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde” ir mākslinieces projekta “Kā kļūt par mākslinieku?” noslēdzošā izstāde. Elīna Vītola pie šī projekta strādā jau kopš četru gadu vecuma. Izstāde “Arsenālā” ir pēdējā ekspozīcija sērijā, jo, nokļūstot muzejā, beidzot realizējušies mēģinājumi – ir tapis jauns mākslinieks.

Torņa iela 1
Darba laiks:
S., Sv.: 12-17

Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Kafijas kantāte”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Līdz 1. martam

View this post on Instagram

A post shared by katerina dementeva (@jrcatherine) on Feb 7, 2020 at 2:17am PST


Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Kafijas kantāte” veltīta mākslinieces 80. dzimšanas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai. Izstādei ir apzināti retrospektīvs raksturs. Tās mērķis ir koncentrēties uz to Edītes Pauls-Vīgneres radošo mantojumu, ar ko viņa sāka “apburt” skatītājus jau kopš pašas pirmās lielās personālizstādes Rīgā, kā arī divdesmit lielformāta kompozīcijas un vērienīgie tekstilansambļi atklāj apmeklētājam autores iedvesmas avotus un izjūtas. Izstādē skatāmi mākslinieces lielformāta gobelēni, kas iekļauti muzeja “zelta fondā”, kā arī vērienīgie tekstilansambļi, kas radīti 1970. un 1980. gados.

Skārņu iela 10
O., C.-Sv.: 11-17
T.: 11-19

19. gadsimta marīnas
Rīgas Biržas Boses zāle
Līdz 23. februārim

View this post on Instagram

A post shared by Anastasija Vasiljeva (@nastyjapv) on Jan 2, 2020 at 9:58pm PST


Vēl tikai šajā nedēļas nogalē var apskatīt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas izstādi “19. gadsimta marīnas”, kas ietver dažādu mākslas skolu, t.sk. Vācijas, Holandes, Francijas, Norvēģijas, Itālijas un Krievijas mākslinieku gleznotās jūras ainavas. Marīna apzīmē ainavu glezniecības žanru, kur tiek attēlota jūra visdažādākajās šīs ūdens stihijas izpausmēs. Ekspozīcijā iekļautās kompozīcijas raksturo 19. gadsimta populāros jūras ainavu motīvus: līdztekus vispārinātiem vētras skatiem, mākslinieki aizrautīgi glezno romantiskas ainavas ar klintīm saulrietā. Tāpat iemīļoti motīvi ir variācijas par Neapoles līča piekrasti ar Vezuva aprisēm vai Kapri sala.

Doma laukums 6
Darba laiks:
S.,Sv.: 10-18

Ērika Apaļā izstāde “Ģimene”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Līdz 29. martam

View this post on Instagram

A post shared by Liene Sturaine (@sturaine) on Feb 17, 2020 at 8:44am PST

Ēriks Apaļais ir viens no oriģinālākajiem un izdomas bagātākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, kas pēdējo gadu laikā nākuši no Latvijas. Izstāde piedāvā mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu piecās sadaļās - pārstāvētas reti redzētās agrīnās gleznas; virkne noslēpumaino burtu gleznas; gleznas ar māksliniekam raksturīgajiem neaizpildītajiem, monhromajiem krāsu laukumiem, kuros figūras un priekšmeti peld telpā, kā arī ar alūziju piesātinātiem elipsveida naratīviem; kā arī skatāms jaunu darbu cikls “Tukums–Tomska” (2019–2020), kurā mākslinieks ierokas vēl dziļāk pagātnē – gan ģimenes, gan kolektīvajā vēsturē. Ar šo darbu izlasi, kas pirmo reizi eksponēta kopā, Ēriks Apaļais atklāj, cik smalki viņš virzās cauri slidenajai atmiņu un pagātnes teritorijai.

Jaņa Rozentāla laukums 1
Darba laiks:
O.-C.: 10-18
Pk.: 10-20
S.,Sv.: 11-17
P. -

“Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Līdz 25. aprīlim

View this post on Instagram

A post shared by Laura Melne (@lauramelne) on Jan 25, 2020 at 4:17am PST


“Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi” – tādu nosaukumu, kurā nojaušama drosme, izaicinājums un pašpārliecinātība, dzejniece, literāte Lūcija Zamaiča (1893–1965) bija izvēlējusies savam ceturtajam (1923) no astoņiem dzejoļu krājumiem. Lūcijai patika kaitināt mietpilsoniskās aprindas gan ar publikācijām, gan uzvedību un ārieni. Ar Aleksandru Beļcovu Lūcija Zamaiča iepazinās vēl 20. gadu vidū, bet viņu ciešā draudzība sākās vēlāk – 30. gados. Šajā periodā tapa neskaitāmi Beļcovas zīmētie un gleznotie Lūcijas portreti. Izstādē skatāmi vairāki no tiem, kā arī iespējams aplūkot daudzus dzejnieces manuskriptus, dzejoļu klades, privātās mantas, fotogrāfijas, dokumentus, sarakstes. Speciāli izstādei tapusi Kārļa Vērdiņa eseja par Lūcijas Zamaičas daiļradi, kura arī būs lasāma ekspozīcijā.

Elizabetes iela 57a, dz. 26
Darba laiks:
O.: 11-19
T.-S.: 11-18
Sv., P.: -

Kristīnes Kutepovas un Margaritas Germanes izstādes
Rīgas Mākslas telpa
Līdz 29. un 1. martam

Līdz 29. martam skatāma Kristīnes Kutepovas personālizstāde “Redzējumi”, kas veido priekšstatu par mākslinieces individuāli saredzētām ainām un pieredzētiem notikumiem, kur vienādi liela vērība ir pievērsta kā ikdienišķas dzīves smalkumiem, tā garīgiem meklējumiem austrumu filosofijā. Kristīnes Kutepovas glezniecības satura mērogs ir bezgalīgi plašs – tajā ietilpst gan smalki izjusta Carnikavas piemales zāles stiebru sērija, gan sadzīviskas ģimenes ainas ar aizmigušajiem.

Savukārt līdz 1. martam “Intro” zālē skatāma Margaritas Germanes laikmetīgās tēlniecības izstāde “Metamorfoze”. Margaritas Germanes laikmetīgās tēlniecības izstādē metamorfoze ir vērojama kā pārējas process, kad esi vairākās izmaiņu stadijās vienlaikus. Izstādi “Metamorfoze” veido laikmetīgās tēlniecības objektu grupa – pašportreti, kas izstrādāti autortehnikā un eksperimentālās materiālu kombinācijās, par centrālo izstādes vēstījumu atstājot autores simboliski bezgalīgo pārmaiņu procesu.

Kungu iela 3
Darba laiks:
O.-Sv.: 11-18
P.: -

Izstāde “Emerging Lines #4”
Latvijas Mākslas akadēmija
Līdz 7. martam

View this post on Instagram

A post shared by Latvijas Mākslas akadēmija (@makslasakademija) on Feb 18, 2020 at 1:10am PST

Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Vroclavas Mākslas un Dizaina akadēmiju, Parīzes studentu tīklu “Crous de Paris” un Berlīnes studentu tīklu “studierenden WERK BERLIN” organizē sadarbības projektu mākslā "Emerging Lines". Ar šo projektu sadarbības valstis vēlas popularizēt jaunos māksliniekus, tā veicinot mākslinieku atpazīstamību un karjeru Eiropā. Divu gadu laikā Parīzē, Berlīnē, Vroclavā un Rīgā notiek izstādes, kurās piedalās 32 mākslinieki no visām dalībvalstīm. Projekta izstādes kopumā tāpat kā katrs tajās eksponētais darbs stāsta par būtisko un svarīgo katra mākslinieka dzīvē un radošajā darbībā. Šie individuālie, personificētie skatījumi, mijiedarbojoties ar izstāžu vietu arhitektoniskajiem tēliem un lokālo kultūru, rada savu īpašu personificētu stāstu.

Kalpaka bulvāris 13
Darba laiks:
O., T., P., S.: 11-18
C.: 11-19
Pārtraukums: 14:30-15

Ata Jākobsona un Līvas Rutmanes personālizstādes
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Līdz 29. martam

View this post on Instagram

A post shared by Kim? Contemporary Art Centre (@kim_cac) on Feb 14, 2020 at 4:14am PST


Atis Jākobsons par izstādi “Režģis” stāsta: “Forma ir tukšums, un pats tukšums ir forma; tukšums neatšķiras no formas, forma neatšķiras no tukšuma; neatkarīgi no tā, kas ir forma, tas ir tukšums, neatkarīgi no tā, kas ir tukšums, tas ir forma, tas pats attiecināms uz jūtām, uztveri, impulsiem un apziņu.” Kvantu gaismas režģis pirms lielā sprādziena. Darbs ar režģa sistēmu, kā pakļaušanās universāla spēka likumiem. Ceļš no subjetīvā prāta klejojumiem pie kosmiskām un fundamentālām struktūrām. Formas un bez formas vienlaicīga apzināšanās.

View this post on Instagram

A post shared by Kim? Contemporary Art Centre (@kim_cac) on Feb 21, 2020 at 2:48am PST

Savukārt Kaspars Groševs par Līvas Rutmanes izstādi “PRR” raksta: “Adata siena kaudzē. Vismaz tā roboti to tulko. Tas ir kaut kur aiz tveramās robežas, naktī plīvojot gaisā. Tas ir labi kopts mehānisms, paredzēts, lai samaltu tā saimnieku. Es runāju ar Līvas mūziku biežāk nekā ar viņu pašu, es runāju ar skaidām. Tas ir gandrīz kā “saut dans le vide”, tikai tukšums joprojām veidojas un aug, dzīvodams kā baktērija uz betona grīdas baltajā kubā. Pagaidām paslēpsimies.”

Sporta iela 2
Darba laiks:
O.: 14-20 (bezmaksas ieeja)
T.-Pk.: 14-18
S.,Sv.: 12-18

Lauras Veļas personālizstāde “Prāta defragmentācija”
Galerija “Māksla XO”
Līdz 10. martam

View this post on Instagram

A post shared by Laura Vela (@artist_laura_vela) on Feb 18, 2020 at 3:18am PST

Gleznotāja Laura Veļa jau vairākus gadus pievērsusies terminu „identitāte” un „laiks” pētniecībai, kā arī atmiņu pētniecībai laika kontekstā. Izstādes darbi atspoguļo novērojumus, kā mazie atmiņu kadri formē identitāti, kā katra atcerēšanās reize pārraksta vienu atmiņu kadru un, līdzīgi kā pārstāstot stāstus, laika gaitā mainās. Kā stāstītie stāsti veido fiktīvas atmiņas, kas ar mums nekad nav notikušas, un kā ar spilgtajiem stāstiem varam piemānīt paši sevi.

Elizabetes iela 14
Darba laiks:
P.-S.: 12-18
Sv.: -

Ērika Caunes personālizstāde “Caption this”
Galerija “Look!”
Līdz 14. martam

View this post on Instagram

A post shared by @annemarija on Feb 21, 2020 at 10:19am PST


“Caption this” ir Ērika Caunes internetā iegūtu, rūpīgi atlasītu un viegli interpretētu mīmu izstāde. No angļu valodas ''meme” jeb mīms ir ideja vai joks, kas interneta vidē virāli izplatās no vienas personas pie otras. Mākslinieks mīmus uzskata par fenomenālu interneta radījumu, ar kuru sastapies ir gandrīz katrs tā lietotājs. Kādam par tām vienalga, citam patīk, citam riebj, Ērikam - ļoti patīk. Dalīts prieks ir lielāks prieks! Izstādē būs apskatāmi daži piemēri no Ērika mīmu kolekcijas, kas būs pasniegti gleznu, tušas zīmējumu un dažādu grafiku tehnikās.

Ģertrūdes iela 62a
Darba laiks:
T.-Pk.: 13-19
S. 13-17
Sv.,P.: -

Aivara Vilipsōna personālizstāde “Suņa dzīve”
Galerija “Istaba”
Līdz 6. martam

Līdzīgi kā pirms pāris gadiem – arī šoreiz mākslinieka izstādei par iemeslu ir nesen iznākusi grāmata, kas tapusi tandēmā ar rakstnieci Noru Ikstenu. Grāmatas “Suņa dzīve” galvenie varoņi ir “dzilvēki” – suņi ar cilvēku sirdīm. Vilipsōns grāmatai sarakstījis sunetus un ilustrācijām salipinājis plastilīna suņu figūriņas, kas aplūkojamas gan izstādē, gan grāmatas iekārtotājas Katrīnas Vasiļevskas fotogrāfijās.

K. Barona 31b
Darba laiks:
P.-Pk.: 12-20
S.: 12-18
Sv.: -

ISSP Rīgas rezidences izstāde “Wow, kāds lielisks skats”
Galerija ISSP
Līdz 4. aprīlim

View this post on Instagram

A post shared by ISSP (@issp_latvia) on Feb 18, 2020 at 2:12am PST

Izstādes “Wow, kāds lielisks skats” laikā “ISSP Galerija” pārtapusi improvizētā rezidences dzīvoklī, kurā apskatāmi sešu mākslinieku darbi, kas tapuši, uzturoties ISSP Rīgas rezidencē. Uzturoties rezidencē, mēnesi nākas pavadīt kopā ar diviem svešiniekiem. Saskriešanās virtuvē ļauj ātri vien saprast, vai izdosies nodibināt draudzīgas attiecības. Skats pa logu kļūst par savdabīgu televīzijas šovu, tādu kā kopīgu kolēģi, par kuru pasūdzēties, vai senu draugu, par kuru gremdēties atmiņās. Drīz vien jūs esat satuvinājušies un, visticamāk, uzņēmuši arī vairākas fotogrāfijas ar skatu pa logu. Izstāde “Wow, kāds lielisks skats” ir veltījums ISSP Rīgas rezidences visu laiku populārākajam sarunas uzsākšanas ieganstam un pārdomas par mākslinieka ikdienu rezidencē, veidojot jaunus darbus svešā pilsētā.

Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3
Darba laiks:
O.: 12-18
T.: 12-20
C.-S.: 12-18
Sv., P.: -

“2020: mūžības perspektīva”
(Nacionālās bibliotēkas krājuma veidošanai un saglabāšanai veltīta izstāde)
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Līdz 26. aprīlim

View this post on Instagram

A post shared by Latvijas Nacionālā bibliotēka (@lnblv) on Feb 14, 2020 at 4:21am PST

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē skatāma bibliotēkas pamatuzdevumiem – krājuma veidošanai un saglabāšanai – veltīta starpdisciplināra izstāde, kas tapusi, sadarbojoties LNB un tekstgrupai “Orbīta”, kas apgrieztā veidā izmanto tādus krājumam bīstamos faktorus kā mitrumu, pelējumu, mehānisku nodilumu, gaismu un mūsdienu atmiņas nesēju sairšanas procesus, lai eksperimentāli novecinātu priekšmetus no 2020. gada. Kā tiks saglabāts dzejnieka manuskripts digitālajā laikmetā un kas veido 21. gadsimta grafikas un sīkiespieddarbu kolekcijas? Kas no mūsdienās radītā izturēs laika pārbaudi un būs aktuāls ilgtermiņā, bet kas kļūs novecojis vai nesvarīgs? Uz šiem jautājumiem atbilžu vēl nav, tomēr tie var būt pamats saistošam dialogam.

Mūkusalas iela 3
Darba laiks:
P.-Pk.: 9-20
S., Sv.: 10-17

Artūra Virtmaņa personālizstāde “Saule nezin, cik tā tumša/šīs pasaules putekļos”
Galerija “Bastejs”
Līdz 29. februārim

Pats mākslinieks par izstādi stāsta: “Ideālists Rainis un dekadenti pesimistiskais amerikāņu filozofs Jūdžins Takers (Eugene Thacker) – iespējams, ir dīvaina kombinācija, taču šoreiz tieši tāda veida atsauču tiltu būvēju ar saviem darbiem. Manā gadījumā “putekļi” ir ne tikai metafora, bet vienlaikus arī spēle ar putekļiem burtiskā nozīmē - ogli un tās atstātajām pēdām uz baltās papīra virsmas. “Šīs pasaules putekļos” ir pārfrāzējums par filozofa Takera melanholiskajām meditācijām - par pasauli apokalipses priekšnojautās. Monumentāls ogles zīmējums ar īsti nenosakāmas milzu figūras attainojumu varētu pārstāvēt Raini - kalns, kas, kā šķiet, lūkojās virzienā tālu prom no mums… Tumšie, amorfie, gandrīz tikai tukšumu attainojošie grafikas darbi pārstāv Jūdžinu Takeru. Melna lode vai disks - kā negatīva saule - ir hibrīdforma, kas pastāv starp abiem domātājiem. Kaut kur tur pa vidu esam mēs un viss pārējais…”

Alksnāja iela 7
Darba laiks:
T.: 14-18
C.,Pk.: 12-18
S.: 12-16
Sv.: 14-18

Maksima Saričava izstāde “Es gandrīz dzirdu putnus”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Līdz 5. aprīlim

View this post on Instagram

A post shared by Aivis Pīzelis (@pizelis) on Feb 7, 2020 at 1:40am PST

Maksims Saričavs pēta aizmirstību un ģeopolitisko neredzamību, kas saistīta ar Malijtrascjaņecas nāves nometnes darbību. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005”, kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Saričevs runā par informācijas trūkumu saistībā ar notikumiem šajā nometnē, kā arī to, kāpēc valdības pārstāvji izvēlējās patiesību noklusēt. Viņš tiecas uzsākt sarunu par pagātni, raisot empātiju ar personīgās attieksmes palīdzību, zināšanām un iztēli. Projekta mērķis nav detalizēti atjaunot vēsturiskos notikumus, bet sniegt skatītājam iespēju izprast un veidot jaunu personīgo pieredzi, sastopoties ar traumatiskiem notikumiem. Projekts uzdod jautājumus par cilvēci, atmiņu saglabāšanas mehānismu, vardarbības ekstrēmām izpausmēm, kā arī mūsu lomu šajos procesos.

Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)
Darba laiks:
P.,O.: -
T.: 10-17
C.: 12-19
Pk.,S., Sv.: 10-17

Roberta Koļcova izstāde “Pāris”
Galerija “Putti”
Līdz 29. februārim

Grafiķa Roberta Koļcova izstādē skaitlis 2 ir mugurkauls variācijām, ko “Botāniķis” novēro gan dabā, gan attēlo savā izstādes ekspozīcijā. Pamattēls “kentaurs” tik ļoti tieši raksturo būtnes divējādo dabu - dzīvniecisko savienojot ar cilvēcisko, ja cilvēcisko izskatām kā cēlu, domājošu, intelektuālu un dzīvniecisku, kā dabas dziņu, spēka, un kosmiski primāru uzdevumu pildošu. Kentaurs ir ļoti dinamisks tēls, kam ir pamācoša iedaba, un tas ļoti bieži ir skolotāja lomā, ilustrējot iespēju nodot zināšanas ne tikai intelektuāli. “Pāris” būtu izskatāms gan kā līdzsvarojošs, gan kā destabilizējošs spēks, kam viennozīmīgi piemīt dinamika abos tā virzienos.

Peitavas iela 5-31
P.-Pk.: 10-18
S.: 11-17
Sv.: -

Jegora Buimstera personālizstāde “Some Ghost Stories”
Mākslas telpa “Aminori”
Līdz 27. martam

View this post on Instagram

A post shared by Egor Buimister (@buimister.art) on Feb 7, 2020 at 1:33pm PST

Jegors Buimisters ir mākslinieks, kura daiļradē galvenie vadmotīvi ir laiks un atmiņa. Izstādes nosaukums ''Some Ghost Stories'' (Daži spoku stāsti) izvēlēts, atspoguļojot sajūtu, kas rodas, iedziļinoties pagātnes tēlu un atmiņas pasaulē. Glezniecības un grafikas darbos parādās gan zināmi vēsturiskie personāži, gan tēli no personīgajiem ģimenes fotoarhīviem. Mākslinieku interesē iespēja savos darbos noķert kaut ko jau zudušu vai ne līdz galam piederīgu šai pasaulei. Izstādē apkopotie darbi ir intīma spoku kolekcija. Mākslinieks izjūt dziļu empātiju pret attēlotajiem personāžiem, kuri, viņaprāt, zaudējuši cīņā ar laiku un vēsturi. Nikolaju Gumiļovu, Flaneriju O’Konoru, Simonu Veilu un citus darbos iekļautos tēlus, gluži kā spokus, vieno nepiepildīta loma dzīvē. Vairums šo cilvēku ir bijuši saistīti ar vardarbību, aizsargājot idejas, kas bijušas pārlieku kontroversiālas vai novecojušas – un zaudējuši.

Valdemāra iela 69
Darba laiks:
P.-Pk.: 11-19
S.: 10-16
Sv.: -

“Dāma krinolīnā” un autorleļļu izstāde “Parfīms”
Modes muzejs
Līdz 29. februārim

View this post on Instagram

A post shared by Modes muzejs (@modes_muzejs) on Feb 7, 2020 at 2:23am PST

19. gadsimta 50. un 60. gados sieviešu sociālā loma bija niecīga, taču dāmu tērpi vēl nekad nebija aizņēmuši tik daudz vietas. Modē bija putnubūrim līdzīga metāla stīpu konstrukcija – krinolīns, kas nomainīja iepriekšējās desmitgades daudzās apakšsvārku kārtas. Tērpu apkārtmērs apakšmalā varēja sasniegt piecus metrus. Pat projektējot pilsētu dārzus, kas pamazām nāk modē, arhitektiem jāņem vērā dāmu tērpu ievērojamie izmēri. Izstādē apskatāmi krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kas ataino turīgas tā laika sievietes garderobi, sekojot dienas gaitai un tās dažādajām norisēm – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat vizītēm, ceļojumiem, pastaigām un vakara ballēm vai viesībām. Tāpat apskatāmas kungu frakas, vestes un cilindri. Tērpus papildina izsmalcināti aksesuāri, rotas un interjera priekšmeti.

Izstādes ietvaros iespēja iepazīt arī modes vēsturi un apskatīt unikālus leļļu mākslinieku darbus autorleļļu mini izstādē “Parfīms”, kurā izstādītas vairāku valstu mākslinieku veidotās lelles, kas piedalījušās starptautiskā konkursā.

Grēcinieku iela 24
Darba laiks:
P.-Sv.: 11-18

Izstāde “Dzīvā ķēde” - atmodas laika māksla no Zuzānu kolekcijas
Mūkusalas Mākslas salons
Līdz 4. aprīlim

Iedvesmojoties no Atmodas laika notikumiem, Mūkusalas Mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē eksponēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas. Trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti. Kā norāda mākslas vēsturniece un publikācijas “Neoekspresionisms abpus robežām: Latvijas versija” autore Santa Hirša: “Emocionālo patosu bieži vien papildina izteikti ironiski, melnā humora un absurda noskaņu iekrāsoti akcenti, dominējot eksistenciāliem vispārinājumiem, nevis konkrētiem, skaidri nolasāmiem vēstījumiem.” Daudzslāņaini interpretējamais saturs un nenoteiktība bija piemērots pavadonis politisko pārmaiņu gaisotnē, lai ietērptu sabiedrībā valdošās, taču vēl neizteiktās ilgas pēc neatkarības.

Mūkusalas iela 42
Darba laiks:
O.,C.,Pk.: 12-18
T.: 12-20
S.: 11-16
Sv., P.: -

“Džemma Skulme. Viņas glezniecība”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
4. stāva izstāžu zāles
Līdz 5. aprīlim

Izstāde veltīta Džemmas Skulmes glezniecībai kā mākslinieces lielajai kaislībai, mīlestībai, darbam, jēgai un spēlei, kā telpai, kurā notiek gan saruna ar sevi, gan uzrunas sabiedrībai. Tā akcentē Džemmas Skulmes mākslas aspektus, ar kuriem rakstīta ne vien viņas biogrāfija, bet arī Latvijas mākslas vēsture. Izstāde sniedz unikālu iespēju redzēt Džemmas Skulmes abstrakcijas, kas gleznotas 2019. gada vasarā, kā arī fragmentus no pierakstiem, kas mākslinieces radošajā procesā bija svarīgi. Līdz pat pēdējam katra iecere gleznotājai nozīmēja uzdevuma risināšanu, un jaunie darbi veltīti krāsas vieliskumam un patstāvībai.

Jaņa Rozentāla laukums 1
Darba laiks:
O.-C.: 10-18
Pk.: 10-20
S.,Sv.: 11-17
P. -

Izstāde “Die Geister. Viens solis virs”
Galerija “427”
Līdz 28. februārim

View this post on Instagram

A post shared by 427 (@427gallery) on Feb 21, 2020 at 3:49am PST

Galerijā “427” 20. februārī tika atklāta video programma. Izstādes pavadošajā tekstā teikts: “Šī šoseja ved vienu soli virs debesīm. Kāds slāj ar laukakmens smaguma soļiem. Aizsmakuši kvadrofoniski kaucieni, tu atrodies fantazijā, mēģinot notvert bezfigūru dūmaku, kas zaigo visās iedomājamajās krāsās. Kamēr sviedru pile kutina tavu degungalu, tu sāc redzēt krāsu, par kuras eksistenci tev nebija ne jausmas. Tu esi kļuvis par burvja mācekli.

1940. gada Disneja pilnemtrāžas multfilmā "Fantāzija" vienu no daļām sauc "Burvja māceklis", kas balstīta uz Gētes balādi "Der Zauberlehrling". Multfilmā Mikipele, burvja māceklis, nolemj pašrocīgi izmantot maģiju, nespējot to kontrolēt. Gētes balādes rindas, kurās māceklis lūdz burvi palīdzēt viņam, ir kļuvušas par vācu valodas klišeju - it sevišķi "Die Geister, die ich rief" (gari, ko izsaucu), sagrozīta versija Gētes rindām "Die ich rief, die Geister, / Werd' ich nun nicht los", kas bieži tiek izmantotas, lai raksturotu kādu, kas izsauc palīdzību vai sabiedrotos, ko indivīds nespēj kontrolēt, it īpaši politikā. Vai reivos.”

Izstādē piedalās mākslinieki: Maya BenDavid, Baojiaxiang and SwS, Simon Kounovsky, Theodore Darst, Dave Greber, Valentýna Janů, Ville Kallio, Jaakko Pallasvuo, Anni Puolakka, Jon Rafman, Clifford Sage, Deirdre Sargent.

Stabu iela 70
Darba laiks:
C.,Pk.,S.: 16-19
Sv.,P.,O.,T.: -

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!