Foto: Aivars Liepiņš
No 2021. gada 8. jūlija līdz 2021. gada 29. augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma Aivara Liepiņa personālizstāde "Man patīk dzīvot uz salas". Izstāde norisinās festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2021" programmā.

Izstāde "Man patīk dzīvot uz salas" apvieno divas fotožurnālista Aivara Liepiņa autorkolekcijas — "Kundziņsala" un "Siksala" —, kuras tapušas neapzināti konkrētā laika periodā kādā teritorijā Latvijā.

Kā raksta izstādes veidotāji, kolekcijas sastāv no fotogrāfijām, kuras radušās galvenokārt veicot citus darbus. Apgūstot fotogrāfijas pamatus, lai papildinātu žurnālista darbu, testējot foto tehniku, foto papīru, vai vienkārši izfotografējot filmu galus un pārpalikumus. Tādejādi netiešā veidā ir izveidojies niansēts un daudzslāņains divu salu atspoguļojums, kuru raksturo sentimentāls atmiņu stāsts par aizgājušajiem laikiem. Kundziņsalā – Rīgā, Siksalā - lielākajā Baltijas sūnu purvā, Teiču dabas rezervātā.

Kundziņsala ir autora bērnības zeme. Ar savām skaņām, smaržām, atmiņām. Bērnības dienu dzīve pilnībā pagāja uz šīs ūdens ieskautās teritorijas Rīgas centrā. Salas iedzīvotāji runāja par pārējo pilsētu kā kaut ko abstraktu un attālu. Tur valdīja miers un savs dzīves ritms, līdz pārmaiņas ienesa Rīgas brīvostas celtniecības darbi un no Kundziņsalas bija jāaiziet. Izstādē redzamās fotogrāfijas to autoram ir ļoti personiskas. Tie ir viņam tuvākie cilvēki, ģimene, kundziņsalieši, kaimiņi, raksta Fotogrāfijas muzeja pārstāvji. Attēlos redzams Kundziņsalas pārmaiņu laiks (1972. - 1980. gads).
Savukārt Siksalu Aivaram Liepiņam atklāja leģendārais dabas fotogrāfs Māris Kundziņš un ierādīja ceļu uz turieni cits dabas fotogrāfs - Andris Eglītis. Viņi atklāja vietu, kur atgūt saikni ar pasauli un dabu. Valstī notika vētrainas pārmaiņas (1985. – 1995. gads), taču tās purva vidu nesasniedza – tur valdīja absolūts klusums un kosmisks miers. Tur nebija ne elektrības, ne citu civilizācijas labumu. Saleniekus svešinieki neinteresēja, ļaujot izstādes autoram brīvi klejot pa salu un tvert mirkļus, kurus nevar aprakstīt vārdos.

"Šīs ir divas, man sirdij tuvākās no salām, uz kurām esmu nodzīvojis. Kundziņsala, jo uz tās esmu piedzimis. Arī kā fotogrāfs. Kad tās man sāka pietrūkt, uzzināju par Siksalu. Starp citu, tai laikā mana dzīve jau ritēja uz salas. Mana darbavieta – Preses nams atradās Ķīpsalā. Kad darba vietu nomainīju, nomainīju arī salas. Laikraksta "Diena" redakcija atradās uz Mūkusalas. Pagaidām vēl strādāju turpat "Dienā". Nu jau kādu laiku atpakaļ redakcija pārcēlusies uz Andrejsalu. Man patīk dzīvot uz salas," stāsta Aivars Liepiņš.

Aivars Liepiņš (1953) fotogrāfijas pamatus sāk apgūt 1972. gadā pašmācības ceļā. 1973. gadā iestājas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Kopš 1977. gada – štata fotogrāfs dažādos preses izdevumos (avīze "Pionieris", žurnāls "Draugs", vēlāk avīzēs "Elpa", "Atmoda", "Latvijas Jaunatne", "Labrīt"). No 1995. gada – laikrakstā "Diena", kur strādā arī šobrīd. Bijis viens no foto ziņu aģentūras A.F.I. dibinātajiem. A. Liepiņa fotogrāfijas publicētas gan Latvijā, gan dažādos izdevumos ārzmēs. Viena foto albuma ("Daugavpils" 1988.), daudzu grāmatu un foto albumu līdzautors. Paralēli darbam presē, A. Liepiņš gatavo autorkolekcijas. Personālizstādes gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē (Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā, ASV u.c.). Plaša izstāžu darbība arī grupu izstādēs. Vairākkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu Latvijā un saņēmis balvu "Preses nagla". 1992. gadā bijis to 30 Eiropas fotogrāfu skaitā, kuri nominēti Fox Talbot balvai (Lielbritānija). 2020. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa darbi atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā fotogrāfijas, filmu un televīzijas muzeja (Bredforda, Lielbritānija) un De l'Elisee muzeja (Lozanna, Šveice) kolekcijās.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!