Fоtо: Publicitātes foto

Pievēršoties skaņas un vārda brīvībai un dažādām pretošanās formām, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) izziņojis 13. ikgadējo laikmetīgās mākslas festivālu "Survival Kit" Rīgā, portālu "Delfi" informēja LLMC pārstāve Sofija Anna Kozlova.

"Survival Kit" izstāde un to papildinošie pasākumi notiks no šī gada 2. septembra līdz 16. oktobrim Rīgā.

Festivāla izstādes nosaukums "Putniņu vajag noķert" aizgūts no Ojāra Vācieša dzejoļa ar tādu pašu nosaukumu, pievēršot uzmanību vārda brīvībai un dažādām pretošanās formām.

"Survival Kit 13" kopā ar LLMC šogad veidos starptautiska komanda – kuratore iLiana Fokianaki un vairāk nekā 30 mākslinieki no visas pasaules, aptverot gan Āfriku, gan Āziju, gan Ameriku un Eiropu, stāsta Kozlova.

Festivāla iecerē Fokianaki kā galveno atspēriena punktu radusi nospiedumā, kuru atstājusi Krievijas īstenotā Latvijas okupācija.

Savukārt Ojāra Vācieša izvēlēto citādu festivāla izstādes nosaukumā Kozlova saka: "Vācietis Latvijā ir pazīstams un iemīļots ne tikai sava literārā talanta dēļ, bet arī tāpēc, ka drosmīgi apsprieda sava laika politisko stāvokli. Savā darbā viņš pievērsās padomju režīma īstenotajai apspiešanai, taču no dzimtās Latvijas runāja arī par globālām sociālajām problēmām."

Dzejolis esot sarakstīts Brežņeva valdības laikā, 70. gadu nogalē, kas sakrita ar Padomju Savienības vēlīno posmu, un tas brīdina, ka ir bīstami ļaut mazajam putniņam dziedāt, dēt olas un dzīvot dzīvi.

Kozlova saka, ka tā ir ironiska alegorija, kas iestājas par vārda brīvību un pret autoritārismu un apspiešanu. "Šodienas globālajā realitātē, kad galēji labējais nacionālisms un autoritārisms apdraud vārda brīvību un pašnoteikšanās tiesības, dzejolis ir ieguvis akūtu, pašreizējā brīdī svarīgu skanējumu," viņa turpina.

Izstāde, kas sākotnēji izplānota 2021. gada oktobrī, nu ieguvusi jaunu nozīmi saistībā ar brutālo karu, kuru, Fokianaki vārdiem, Putina režīma "narcistiski autoritārais valstiskums [statism]" izvērsis pret Ukrainas tautu.

Šogad par "Survival Kit" norises vietu izvēlēts Rīgas vēsturisko centrs, Doma laukums, kur notika Dziesmotās revolūcijas gājieni un demonstrācijas.

Šī nevardarbīgā sacelšanās ilga četrus gadus, no 1987. līdz 1991. gadam, un rezultējās ar Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – izstāšanos no Padomju Savienības un neatkarības atjaunošanu, kā arī iezīmēja Aukstā kara beigas.

"Putniņu vajag noķert" koncentrējas uz skaņas, mūzikas, balss, skaniskā un paustā lomu viscaur cilvēces vēsturē un tajā, kā definēti, iezīmēti, konturēti un raksturoti vēsturiski emancipācijas momenti: rīcība, darbojoties pret apspiešanu un autoritārismu, skaņas saistība ar vārda brīvību, balss un skaniskā loma pretošanās kustībās, revolūcijā un pašnoteikšanās centienos, vēsta Kozlova.

Izstādītajos darbos tiks apspriesta, iztirzāta un ņemta vērā mākslas loma vēsturiskos un laikmetīgos pašnoteikšanās un pretošanās modos, traktējot mūziku un skanisko kā nevardarbīga protesta, deklaratīvu žestu un kolektīvas performativitātes veidus.

Šajos pētījumos tiek mēģināts tiešāk pievērsties globālās pandēmijas sekām. Skaņas loma kļuva pamanāmāka, jo pasaules ritma palēnināšanos pavadīja neierasts, stindzinošs klusums. Arī kustība "Black Lives Matter", aktīvi virzīja saukļus par brīvību, vienlīdzību un sociālo taisnīgumu, kā arī nesenie gājieni vispasaules pretkara demonstrācijās, kur tika izrādīta solidaritāte ar Ukrainas tautu, saka LLMC pārstāve.

iLiana Fokianaki bijusi izstāžu kuratore starptautiskās institūcijās, darbojas kā kuratore dažādās izstādēs un pētniecības projektos.

Viņa ir pasniedzēja Dānijas Mākslas institūtā. Iepriekš strādājusi par pasniedzēju dažādās akadēmijās, neatkarīgās telpās, muzejos un fondos visā pasaulē. Viņas publikācijas regulāri parādās dažādos žurnālos, piemēram, e-flux un Frieze, strādājusi arī vairākos medijos. 2023. gadā tiks publicēta viņas grāmata "Gossips: WomXn Gather".

Izstādes mākslinieki: Kriminālistikas arhitektūra (Forensic Architecture), Andrjus Arutjunjans, Semijs Baloži, Rufina Bazlova, Kendisa Breica, Juris Boiko un Hardijs Lediņš, Vera Hodzoglu, Saņa Ivekoviča, Kapvani Kivanga, Hrisanti Kumjanaki, Rožavas Filmu kopiena (Rojava Film Commune), Ansis Epners, Kristaps Epners, Dora Garsia, Almagula Menlibajeva, Marina Napruškina, Ahmets Ejits, Antonis Pits, Sūzana Filipsa, Lora Pruvo, Tabita Rezēra, Mikola Ridnijs, Krišs Salmanis, Erika Skurti, Indre Šerpītīte, Sabīne Šnē, Marjama Tafakorija, Vu Cans, Raeds Jasins, Valdis Villerušs, Antons Vidokle.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !