Foto: Publicitātes attēls
No 25. augusta līdz 15. oktobrim mākslas galerijā "MuseumLV" un kultūras centrā "Grata JJ" (Andreja Pumpura iela 2) būs skatāma ukraiņu izcelsmes mākslinieka Jevgēnija Mermana personālizstāde "Bilžu atlants".

Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kas atkārtoti izdots Leipcigā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā.

Mākslinieka Mermana eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne-eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.

Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos ir grūti atrast lokālas atsauces, kā tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju). Vienlaikus attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams, saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeopolitisko realitāti.

Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko nespēj izlasīt.

Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no oriģinālās ilustrācijas. Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20. gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!