Kultūras ministrija (KM) pēdējā laikā demonstrē vēlmi graut kultūras jomu. Uz to skaidri norāda gan KM iniciētie grozījumi Autortiesību likumā, gan ministra Inta Dāldera izteikums ierobežot autoru tiesības ar likuma palīdzību, tādējādi kropļojot Autortiesību likuma būtību. Aizvien skaidrāk redzama vēlme palielināt darbu izmantotāju izdevīgumu, uz tā rēķina ierobežojot autoru intereses.

Š.g. 13. oktobrī kultūras ministra Inta Dāldera un KM darbinieku tikšanās laikā ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA) un Latvijas Tirgotāju asociāciju (LTA) tika runāts par tarifiem mūzikas publiskai atskaņošanai veikalos. Tikšanās laikā ministrs I. Dālderis, aizmirstot par Bernes konvencijā noteiktajām autora ekskluzīvajām tiesībām noteikt samaksu par savu darbu izmantošanu, izteica iespēju ar Autortiesību likuma grozījumu palīdzību panākt, lai autoriem atņemtu šīs konvencijā garantētās tiesības. Tas faktiski novestu pie tā, ka autoru darbu izmantotāji diktētu autoriem savus noteikumus, kas ir pretrunā ar Autortiesību likuma būtību un starptautiskiem tiesību aktiem. Šāds amatpersonas izteikums raisa bažas par to, vai iestāde un tās vadītājs tiešām strādā kultūras attīstībai un rūpējas, lai autori saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Turklāt AKKA/LAA nekad nav noraidījusi iespēju runār ar autoru darbu izmantotāju apvienībām par darbu izmantošanas nosacījumiem.

Iespējams, ministra izteikuma pamatā ir tas apstāklis, ka KM trūkst nepieciešamo speciālistu autortiesību un blakustiesību jomas efektīvai attīstīšanai un pilnveidošanai, jo KM Autortiesību un blakustiesību nodaļa ir likvidēta. Acīmredzami, ka pēdējā laikā KM darbs bieži vien ir pretējs autoru interesēm un starptautiskiem tiesību aktiem, kā arī neveicina kultūras attīstību valstī.

Virzītie grozījumi Autortiesību likumā ir pretēji autoru interesēm

Š.g. 12. oktobrī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atkārtoti skatīja KM sagatavotos grozījumus Autortiesību likumā - jūnija sākumā komisija šos grozījumus jau vērtēja un atzina par nepieņemamiem, jo tie bija pretrunā ne tikai ar starptautiskām konvencijām un ES direktīvām, bet arī ar pašreiz spēkā esošajām Autortiesību likuma normām. Komisija uzdeva KM saskaņot grozījumus ar autortiesību un blakustiesību organizācijām. Neveicot nekādus labojumus un ignorējot Saeimas komisijas norādījumus, KM atkārtoti iesniedza grozījumus izskatīšanai komisijā tādā pašā redakcijā. Arī šajā reizē Izglītības, kultūras un zinātnes komisija grozījumus neakceptēja. Iesniedzot šādus grozījumus, KM nav izvērtējusi to, ka šo grozījumu rezultātā, pirmkārt, var izveidoties neatbilstība ar  autoru un izpildītāju Satversmē garantētajām tiesībām uz autortiesībām kā savu īpašumu, otrkārt, var izveidoties situācija, ka autoru darbu izmantotāji ir tiesīgi izmanto darbus bez Autortiesību likumā paredzētās atļaujas (licences) saņemšanas, kas ir pretrunā ar starptautiskiem tiesību aktiem.

LTA manipulē ar nepatiesu informāciju

Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs H.Danusēvičs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniedza klaji nepatiesu informāciju, kurā, salīdzinot autoratlīdzības tarifus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, bija norādījis, ka gadā maksājamā autoratlīdzība 30 kvadrātmetrus lielam veikalam par mūzikas publisku atskaņošanu Latvijā ir visaugstākā, kas nav taisnība. Tā, piemēram, Lietuvā šāds maksājums ir 48,96 Ls gadā, Somijā - 84,76 Ls gadā. Latvijā autoratlīdzība veikalam, atkarībā no tā atrašanās vietas, ir no 0,65 Ls līdz 1 Ls par kvadrātmetru, kas gadā 30 kvadrātmetrus lielam veikalam veido summu no 19,50 Ls līdz 30 Ls gadā. AKKA/LAA autoru padomes izstrādātie pamattarifi nav pieauguši jau desmit gadus, neskatoties uz to, ka pārtikas un nepārtikas preču cenas šajā laikā augušas vairākkārtēji.

Pamatojoties uz nepatiesiem skaitļiem, LTA piedāvāja maksāt autoratlīdzību 18 santīmus par vienu kvadrātmetru gadā, kas ir 9 reizes mazāk nekā  autori saņem Lietuvā, kur, kā zināms, vairākums preču ir lētākas nekā Latvijā.

AKKA/LAA tarifu veidošanas princips

Bernes konvencijā noteikts, ka tikai autoram ir ekskluzīvas tiesības noteikt samaksu par savu darbu izmantošanu, un šāds princips darbojas visā pasaulē. Tarifus autoru darbu izmantošanai, pamatojoties uz autoru pilnvarojumu, izstrādā un apstiprina autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, Latvijā to dara autoru biedrības AKKA/LAA autoru padome.

Autoratlīdzības salīdzinājumam, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesu praksi par pamatu ņem visas Eiropas Savienības valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju autoratlīdzības normas. Tā kā AKKA/LAA pārstāv ne tikai Latvijas autoru mantiskās tiesības, bet arī ārvalstu autorus, biedrība tarifus izstrādā, vadoties no Starptautiskās Autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC, kura apvieno visas pasaules autoru organizācijas, rekomendācijām.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form