Piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, sekojot Maskavas paraugam, Rīgā, pretēji iepriekš tradicionālajam perimetrālajam apbūves principam pēc brīvās apbūves principa arhitekta Nikolaja Rendeļa vadībā gandrīz vienlaikus dzima divi mikrorajoni – Āgenskalna priedes un Grīvas ielas masīvs, kas bija pirmās piecstāvu sekciju tipa mājas ar mansardā speciāli izveidotām mākslinieku darbnīcām. Grīvas ielas masīvā, kur sākotnēji tika izbūvētas 12 darbnīcas, savus darbus arvien rada gleznotājs Juris Ģērmanis un viņa meita gleznotāja Agnija Ģērmane.

Savukārt Krišjāņa Valdemāra ielā paša projektētā namā divlīmeņu darbnīcā, kas iesaukta par "Kraukļa ligzdu", arvien strādā ražīgais arhitekts Oļģerts Krauklis. Viņus ar gleznotāju Juri Ģērmani vieno gan nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūrā un mākslā, gan arī draudzība. Tam par liecību ir arīdzan Jura Ģērmaņa gleznotais Oļģerta Kraukļa portrets pie kamīna "Kraukļa ligzdā". Bet par visu pēc kārtas.

Raksta turpinājumā: 
- Grīvas masīva mākslinieku kopienas atmiņu stāstus.
- Kas varēja cerēt uz lepnu mākslinieku darbnīcu jaunā ēkā?
- Kādi knifiņi slēpjas šajos namos?
- Fotogalerijas



Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit