Beļcova ir Krievijā dzimusi māksliniece, kas kopš 1919.gada dzīvoja Latvijā. Beļcova bijusi Rīgas mākslinieku grupas biedre, darbojusies trauku apgleznošanas darbnīcā "Baltars" un 1945. gadā iestājusies Latvijas Mākslinieku savienībā.
Viņa bijusi apburoša un eleganta dāma, moderna un emancipēta sava laika sieviete un viena no nedaudzajām profesionālajām Latvijas modernisma māksliniecēm, kuras daiļrades spožākais posms saistāms ar 1920. gadu mākslas parādībām.
No 1925. līdz 1931. gadam Aleksandra Beļcova regulāri brauca ārstēties un ilgstoši uzturējās Dienvidfrancijā. Tur tapuši viņas daiļradē nozīmīgi darbi – dažādi portreti un ainavas, ko atšķir īpaši smalks, pārdomāts kolorīts. Uzturoties Vansā, smagi slimā māksliniece bija spiesta ievērot ārstu ieteikto gultas režīmu, tāpēc par vienīgo izklaidi viņai kļuva gleznošana un zīmēšana. Gleznā redzamā Vansas ainava attēlota tieši tādā rakursā, kāds paveras uz pilsētu no vietas, kur tolaik dzīvoja māksliniece. Gan šī, gan arī citas Beļcovas Franču Rivjēras ainavas veidotas gaišā, pieklusinātu toņu krāsu gammā, kas kopumā Vidusjūras piekrastes dabai nav tik raksturīgi. Tomēr mākslinieces gleznojumi stilizēti apzināti un atspoguļo viņas īpatnējo pasaules uztveri.
Šo gleznu kopā ar pārējo ģimenei piederējušo mākslas darbu kolekciju Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam novēlēja Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas meita mākslas vēsturniece Tatjana Suta (1923–2004).
Pašlaik Vansas ainava apskatāma Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Visus iepriekš aprakstītos muzeja dārgumus var apskatīt portāla "Delfi" īpaši izveidotajā tematiskajā arhīva sadaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
