100 dārgumu mākslas muzejā: Kalmītes 'Rija. Teiksma'  (5)

Jānis Kalmīte dzimis 1907. gadā Valmieras apriņķa Kauguru pagastā un miris 1996. gadā Mineapolē, ASV. 1935. gadā viņš beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu, aktīvi piedalījās izstādēs un pirmskara Latvijā jau bija kļuvis pazīstams gleznotājs. Taču 1944. gadā nācās doties bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1950. gadā sekoja tālāks ceļš uz ASV.

Amerikāņu aizgūtais ekspresionisma variants pēc Otrā pasaules kara kļuva skarbi izaicinošs un dumpīgs, un šo tendenci pārliecinoši apstiprina Ģederta Eliasa audzēkņa un domubiedra Jāņa Kalmītes trimdas glezniecība.

Pēc meistara domām, latviešu tautai ir "raksturīga tieksme pēc vienkāršošanas, stilizēšanas un abstrakcijas. Nevis reāls priekšmeta veidols, bet gan tā vienkāršots atvasinājums ir latviskā stila īpatnība.

Latviešiem piemīt liela ritma un smalka, atturīga kolorīta izjūta, tāpat skaidrs samērs un telpas jēdziens. Pēdējais vairāk plaknē nevis dziļumā." (Kalmīte, Lelde. Jānis Kalmīte. 2007, 68. lpp.) Gleznojot Vidzemes rijas, mākslinieks nerimtīgi domāja par atstāto dzimteni, taču vienlaicīgi spēja atrast individuāli novatorisku izteiksmes veidu, kā emocionāli atklāt zaudējuma rūgtumu.

Tumšā kolorīta un robusto krāsu uzlicienu dēļ varētu Kalmīti nereti salīdzina ar franču ekspresionisma meistaru Žoržu Ruo, kuru saistīja reliģiskā tematika. Laikabiedri arī Kalmītes mākslā saskatīja tamlīdzīgas izpausmes: "Varbūt trīs ir Kalmītem kaut kāds svēts skaitlis. Bet viņa gleznās rijās, žepuros un aplokos vērojams kāds krāsu un līniju trijskanis. Sarkans, balts un melns ir dominējošās krāsas veselā riju ciklā." (Kalmīte, Lelde. Jānis Kalmīte. 2007, 64. lpp.)

Tomēr, atšķirībā no depresīvā franču gleznotāja, Kalmītes varenais, nedaudz mistiskais rijas celtnes tēls ir dzīvības simbols, kura radīšanas procesā uz audekla sajūtams milzīgs iedvesmas spēks. Ar paletes nazi uzziestie triepieni ir brīvi un pastozi, sabalsojoties ar lakoniski būvētajām, neierasti vienkāršajām kompozīcijām. Dažkārt Jāņa Kalmītes ainavas gandrīz pilnīgi abstrahētas līdz atsevišķām horizontālām krāsu joslām, tomēr pamatā saglabājot trīs laukumu "akordu" – zeme, meža josla un debess jums. Cita tēma ir arkls lauka vidū – cilvēciskās pamestības simbols, ko mūsdienu skatītājs, kam sveši senie darbarīki, varētu uztvert kā konstruktīvi būvētu tumšu objektu, kas krasi kontrastē ar sarkanīgi oranžo fonu.

Darbs skatāms izstādē "Latviešu māksla trimdā" LNMM izstāžu zālē Arsenāls līdz 28. jūlijam.

Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.