Šī ir viena no Niklāva Strunkes oriģinālākajām kompozīcijām. Tās galvenā ideja ir saistīta ar kustības un telpas atveidojumu, ko mākslinieks 20. gadsimta 20. gados, uzturoties Romā un Florencē, bija aizguvis no futūrisma mākslas virziena pārstāvjiem. Futūristu skatījumā nerimstoša kustība bija visa pastāvošā dzinējspēks. Viņus interesēja, kā mākslā iespējams materializēt laiku, radot telpiskas kustības iespaidu.
Niklāvs Strunke vienā gleznā attēlojis it kā divus laika momentus. Redzam vīrieša siluetu pie durvīm un vienlaicīgi atklājas arī telpa, kurā viņš vēl tikai ieies. Telpa ir pustukša un neapdzīvota, tajā ir tikai lampas siltā gaismā izgaismots mazs galdiņš.
Lai kāpinātu iespaidu par nepabeigtu un nepārtrauktu kustību, Niklāvs Strunke speciāli ir atstājis neregulārās baltās joslas ap centrālo sižetu. Eksponējot gleznu uz gaišas sienas, baltās joslas optiski saplūst ar sienas virsmu un pazūd iespaids par gleznas taisnstūra formātu. Rezultātā glezna it kā izbīdās no sienas uz priekšu un pastiprina telpiskuma izjūtu.
Gleznu Niklāvs Strunke uzgleznoja Itālijā. Šī siltā Dienvidu valsts bija ļoti nozīmīgs iedvesmas avots Strunkes mākslā. Sevišķu uzmanību viņš pievērsa 20. gadsimta sākuma modernisma virzienu iepazīšanai. Tāpēc gleznā "Cilvēks, kas ieiet istabā" var saskatīt vairāku mākslas virzienu apvienojumu. Tajā ir izmantota abstrakcija un ģeometrizācija no kubisma, kustības atveidošana no futūrisma, kā arī kaut kas nedaudz no Itālijas metafiziskās glezniecības. Metafiziskais virziens priekšplānā izcēla zemapziņas vīziju pasauli, un Strunkes gleznā šī sirreālā noskaņa parādās tukšās, neapdzīvotās telpas atveidojumā.
Mākslinieks ir it kā uzdevis jautājumu – Kas notiks pēc tam, kad šis cilvēks būs iegājis istabā? Ko viņš tur darīs?
Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
