Anneli Porri: Sekojiet neredzamajai rokai! 'Visible Solutions'
Foto: Studija

"SIA Visible Solutions ir jauns un inovatīvs radošo industriju uzņēmums ar starptautiskām ambīcijām, kuru kopīgi dibinājuši trīs jauni mākslinieki un uzņēmēji - Karels Koplimetss (Karel Koplimets),Tāniels Raudseps (Taaniel Raudsepp) un Sigrida Vīra (Sigrid Viir). Mūs iedvesmoja radošu indivīdu uzņēmējdarbību veicinošā valsts kultūras politika. Ļaujoties šādai labvēlīgai politikai, mēs nolēmām spēlēt līdzi un radīt "Visible Solutions", kas izgudro, ražo un tirgo veiksmīgus kultūras produktus ar biznesa perspektīvu un milzīgu eksporta potenciālu," teikts "Visible Solutions" oficiālajā tīmekļa vietnē (visiblesolutions.eu).

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Foto galerijas

Vai jūs atpazīstat slīpēta un labi apmācīta pārdevēja runas manieri, kas vārds vārdā atbilst labējai kultūras un ekonomikas politikai, panākumu fantāzijām, sasniegumu un materiālās labklājības alkām?

Šī institucionālā struktūra lielā mērā ir kā uztveres vingrinājums - ko īsti mēs saskatām? Mākslinieku grupu, kas rada laikmetīgu mākslas darbu vai biznesa korporāciju? Viņi ražo teicami projektētus un izstrādātus mūsdienu mākslas objektus, tajā pašā laikā tos raksturojot kā preces, kas gatavas dzesēt slāpes pēc praktiskām vai ideoloģiskām vajadzībām statusa veidošanai. Un to dara visi veiksmīgie skandināvu dizaineri, vai ne? Tikai šie pašlaik beidz savas maģistrantūras studijas Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas nodaļā.

Mākslinieku darbs, arodbiedrības, profesijai raksturīgās nodarbinātības nianses, piemēram, nedrošība, ir pēdējā laika aktuālākās tēmas diskusijās un jaunākās paaudzes igauņu mākslinieku darbos. Mākslinieku tandēms "Johnson&Johnson" no mākslas nozares ienāca ekonomikas nozarē, reģistrējoties kā nevalstiska organizācija, lai nolīgtu darbinieku un uz mēnesi samazinātu nodarbinātības pārtraukumu, un šīgada aprīlī "Visible Solutions" atvēra savu biroju "Hobusepea" galerijā.

Tā kā šī nav vienkārša organizācija, mums vispirms jāizzina tās filozofiskie pamati. "Visible Solution" ir īsta SIA, līdzīpašnieki ir Karels, Tāniels un Sigrida, tādēļ, kad viņi stāsta par savu uzņēmumu, auditorijai jāpatur prātā, ka viņi klausās ieinteresētā pusē, kam, iespējams, ir savs darba plāns. Taču tāds būs gandrīz jebkuram, kas stāstīs par savu biznesu. "Visible Solutions" ir komercsabiedrība kapitālistiskā vidē, un tādēļ tai jāievēro tirgus noteikumi. Jauni mākslinieki kā indivīdi ne vienmēr piekrīt tirgus noteiktajai loģikai, tomēr uzņēmumam tie jāievēro.

Viņi runā un raksta "Visible Solutions" vārdā. Turpmākās atbildes uz jautājumiem ir visu trīs mākslinieku kopdarbs. "Visible Solutions" ir šo trīs indivīdu summa noteiktā kontekstā. "Visible Solutions" teksti iekļaujami divās kategorijās - teksti par uzņēmumu un produktu pārskati. Pēdējie ir produktu būtiskas sastāvdaļas un nav vērtējami atsevišķi.

Anneli Porri: Vai jūs varētu aprakstīt savus kā "Visible Solutions" darba devēju / ņēmēju ikdienas pienākumus?

Anneli Porri: Sekojiet neredzamajai rokai! 'Visible Solutions'
Foto: Studija

"Visible Solutions": Pašreiz lielāko daļu laika veltām produktu attīstībai un mārketinga pasākumiem. Runājot par produktu attīstību - šis process ir nepārtraukts: mēs nemitīgi pielietojam savas metodes, lai radītu idejas iespējamiem jauniem produktiem. Uzņēmuma vadīšana aizņem lielu daļu mūsu laika, mēs strādājam gandrīz nepārtraukti. Pienākumos ietilpst esošo fizisko prototipu veidošana darbnīcās, mūsu biroja inventāru un produktus pārvadājošo furgonu pielādēšana un izkraušana, dokumentācijas sakārtošana birojiem, ko mēs esam izveidojuši, sanāksmes un turpmāko produktu apspriedes, kopīga tekstu veidošana, finanšu līdzekļu un investoru piesaiste, lai nodrošinātu SIA darbību, mūsu darba kārtības un metožu skaidrošana ieinteresētajām pusēm, grāmatvedība, tehnisko problēmu risināšana un tā tālāk. Īsumā - tas ir smags darbs. Mūsu lomas uzņēmumā ir dinamiskas - nav nekādu noteiktu pienākumu aprakstu.

Studiju laikā jūs nodarbojāties ar radošo industriju jautājumu Igaunijā, īpaši ar Kultūras ministrijas politiku. Ko jūs noskaidrojāt?

Kultūras ministrijas darbības pētīšana, patiesību sakot, deva impulsu procesam, kas noveda pie SIA Visible Solutions dibināšanas. Iemesls bija diezgan vienkāršs - mēs vēlējāmies redzēt, ar ko šī institūcija patiesībā nodarbojas. Kādas ir ministrijas prioritātes, kur un kā tajās iederas vizuālā kultūra. Visa pamatā bija arī ziņkāre par iemesliem mākslinieku statusa trūkumam mūsu sabiedrībā. Mēs iepazināmies ar publiski pieejamiem dokumentiem un veicām nelielu statistisku analīzi. Analīzes rezultāti publicēti garāka raksta formā vietnē. Īsumā - mēs noskaidrojām, ka ne vizuālā kultūra, ne vizuālās mākslas nav prioritāte. Toties ministrija izrādīja lielu aktivitāti, veicinot tā sauktās radošās industrijas. Šķiet, ka tā ir ieinteresēta ieguldīt lielus resursus šīs koncepcijas attīstībā, un runa nav tikai par Kultūras ministriju. Arī Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija ir iesaistītas procesa veicināšanā. Iedziļinoties radošo industriju būtībā, kļuva skaidrs, ka šī ir diezgan globāla parādība. Un tas ir viegli izskaidrojams, palūkojoties uz pašreizējo ekonomikas politiku kopumā, ne tikai Igaunijā.

Anneli Porri: Sekojiet neredzamajai rokai! 'Visible Solutions'
Foto: Studija

Paredzētais ideālais izaugsmes līmenis kapitālistiskajai ekonomikas sistēmai ir apmēram 2,5-3,5% gadā. Nemitīgās izaugsmes priekšnoteikums šai ekonomikas sistēmai izvirza prasību nepārtraukti radīt jaunus tirgus un sektorus. Viens no pašlaik "barotajiem" sektoriem ir radošās industrijas. Liela daļa sektora koncentrējas uz nemateriālu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Raksturojošs piemērs ir satura ražošana visa veida ierīcēm: galda datoriem, portatīvajiem datoriem, plaukstas datoriem, iPad planšetdatoriem, spēļu konsolēm, DVD atskaņotājiem, e-grāmatu lasītājiem un tā tālāk. Tādēļ ir pilnīgi pašsaprotami, ka pašreiz valdošajā neoliberālās ideoloģijas diskursā politiķi aktīvi meklē veidus, kā vēl vairāk komercializēt kultūras sfēru, un tādējādi veicina kultūras industriju koncepciju, kurā rodams būtisks ekonomikas izaugsmes potenciāls. Tas savukārt nozīmē, ka kultūras ražošana arvien vairāk tiek pakļauta brīvā tirgus noteikumiem un ka struktūrām, kas atbalsta kultūras ražošanu ārpus tirgus loģikas, draud iznīcināšana vai aizstāšana ar sistēmu, kura ir saistītāka ar tirgu. Šī procesa rezultātā veidojas jauna šķira - radošā šķira jeb "kreativariāts".

Jāņem vērā, ka mēs radošo industriju izaugsmē saskatām kapitālistiskās sistēmas simptomu. Tā ir procesa daļa, kurā tirgus loģika sistemātiski iespiežas mūsu dzīves materiālā, radot jaunus tirgus, kas komercializē sociālās attiecības, radošo darbību un mūsu intīmos brīžus. Un šajā kontekstā mēs nolēmām radīt SIA Visible Solutions.

Jūs apgalvojat, ka Visible Solutions, kas reizē ir mākslas projekts un uzņēmums, darbojas mākslas un ekonomikas robežzonā, pētot abas nozares kā ideoloģiskas telpas un valodas. Iekārtošanās šajā robežzonā sniedz iespēju tulkot elementus un terminus no viena dialekta citā. Vai jūs varētu paskaidrot šo apgalvojumu?

"Visible Solutions" ir mākslas uzņēmums, kas, iekārtojoties minētajā robežzonā, mēģina saglabāt autonomiju un radīt platformu mākslinieciskai analīzei un ražošanai. Mūsu pieeja ir būt starpniekiem un pētīt šo nozaru pretrunas un līdzības, mēģinot vienlaicīgi aktīvi iesaistīties abās uzvedības loģikās. Mūsuprāt, šī pozīcija sniedz unikālas iespējas mākslinieciskai analīzei un ražošanai. Tāpat jāpatur prātā šo nozaru savstarpējā saistība - dažos jautājumos tās kļūst pat neatšķiramas. Tās ir saistītas kā diegi audumā vai kā divi atšķirīgi elektromagnētiskie lauki, kas atrodas vienuviet. Mēs raugāmies uz šīm nozarēm kā ideoloģizētām telpām un valodām. Abās nozarēs pastāv vairāki veidi realitātes aprakstīšanai, proti, valodu vai dialektu kopums. Visām šīm valodām vai dialektiem ir īpašs vārdu krājums, tātad tie ir galīgi - pastāv galīgs lietu daudzums, ko var pateikt vai domāt par pasauli katrā no tiem. Un katrs no dialektiem tiecas koncentrēties uz kādu to interesējošu realitātes aspektu aprakstīšanu. Šis ir minēto nozaru vērtību sistēmas pamats - neaprakstāmais un neiedomājamais nepastāv, un tam nav arī nekādas patiesas vērtības noteikta dialekta kontekstā. Vispārinot - lielākajā skaitā gadījumu vienas nozares dialektiem ir vairāk kopīgu terminu un vērtību nekā ar citas nozares dialektiem. Mēs tulkojam ekonomikas valodu mākslinieciskajā dialektā un otrādi, pievēršot īpašu uzmanību informācijai, kas pazūd vai tiek pievienota tulkojuma procesā. Šis ir viens no procesiem, kuru izmantojam, lai attīstītu mūsu produktus un uzņēmumu, kas ir jaunākais "Visible Solutions" produkts.

Jūs norādāt arī, ka konceptuālie artefakti / produkti rodas kā analīzes sekas. Šie jaunie hibrīdprodukti atklās savstarpēji saistīto mākslas un ekonomikas nozaru problemātiskās vietas. Aprakstiet, lūdzu, tās!

Problemātiskās vietas parādās, pastāvot apslēptai, bet spēcīgai pretrunai starp nozarēm, kurās mēs darbojamies. Tā ir tāda kā šizofrēniska situācija, kad virspusēja apskate šķiet norādām uz vienu vienību (terminu, aģentu u. c.), kas atrodas divās nozarēs, bet, ieskatoties ciešāk, būtībā atklājas izteikta pretruna. Tulkošanas process palīdz atklāt situācijas, kad vienam jēdzienam, kas tiek lietots abās nozarēs, ir pretrunīga loģika. Labs piemērs šādai situācijai ir jēdziena "brīvība" dažādās interpretācijas. Problemātiskās vietas ir svarīgas, jo, kad tās ir izpētītas, pretrunas var atklāt daudz par realitāti, kurā mēs darbojamies. Tās nodrošina "Visible Solutions" ar ražošanas izejmateriāliem. Jāatceras, ka "Visible Solutions" īpašnieku mērķi ir ideoloģiski un viņi nekādā gadījumā nav neitrāli skatītāji no malas, bet gan aktīvi iesaistīti manipulatori. Mēs izmantojam šīs problemātiskās vietas mūsu ražošanā un produktu iedalījumā, kurus izvēlamies.

Kas "Visible Solutions" padara atšķirīgu no citiem māksliniekiem uzņēmējiem, kuri ražo savus dārgos darbus ar savu unikālo parakstu un unikālo pārdošanas piedāvājumu? Vai arī man vajadzētu jautāt - kas jebkuru mākslas produktu padara atšķirīgu no komercprodukta?

Anneli Porri: Sekojiet neredzamajai rokai! 'Visible Solutions'
Foto: Studija

Mūsdienu situācijā mēģinājumi atšķirt mākslu un komercražošanu teorētiskā līmenī šķiet diezgan neiespējams un arī veltīgs uzdevums. Daži mēģinājumi ir veikti arī visai nesen, piemēram, interesantā diskusija starp Džonu Molinē (John Molyneux) un Krisu Nainemu (Chris Nineham), kas divu rakstu (Molinē "Modernās mākslas likumība" un Nainema "Māksla un atsvešināšanās: atbilde Džonam Molinē") formā atrodama sociālistiskās teorijas žurnāla "International Socialism" 80. un 82. numurā. Viņi pievēršas šim jautājumam no marksistu ekonomikas teorijas skatpunkta. Izmantojot marksistu terminoloģiju, Molinē apgalvo, ka māksla ir neatsvešināts darbs. Nainems atbild, ka dēļ mākslas nenovēršamās pārvēršanas precēs darbs tomēr ir atsvešināts. Mēs pieslejamies Nainema viedoklim. Protams, pastāv vairākas iespējamas stratēģijas, lai izvairītos no šādas pārvēršanas precēs. "Visible Solutions" izvēlas citu pieeju. Mūsu ražošanas veidā mēs diezgan skaidri apzināmies, ka radām produktus brīvajam (mākslas) tirgum. Savā veidā mūsu mākslas produktu pārvēršana precēs ir pašu produktu neatņemama sastāvdaļa. Apzinoties un izmantojot šo faktu, mēs patiesībā ceram saglabāt lielāku kontroli. Arī šī mākslas produktu pozicionēšana ir nozīmīga mākslas uzņēmuma kontekstā, kur galvenā ražošanas metode ir ekonomisko un mākslas nozaru mākslinieciskā analīze. Tādējādi mēs īstenībā koncentrējamies uz mūsu nozaru struktūrām un loģiku, nevis tikai sekojam šai loģikai. Tajā pašā laikā mēģinām nodot atpakaļ mūsu mākslinieciskās analīzes rezultātus nozarēm kā mākslas produktus, tādējādi sekojot šai loģikai.

Nikolā Burjo šādu darbību, kurā mākslinieki sanāk kopā, lai izveidotu kompānijas tipa iestādi, apraksta kā vienu no pēcražošanas formām, veidu, kā māksla pārprogrammē pasauli. Mākslinieki izmanto kādu patiesās pasaules shēmu kā scenāriju un darbojas saskaņā ar to. Kādi ir šīs pārprogrammēšanas iespējamie rezultāti?

Burjo apgalvo, ka "mūsdienu māksla šādi parāda sevi kā alternatīvu montāžas galdu, kas sapurina sociālās normas, pārkārto tās un ievieto oriģinālos kinoscenārijos. Mākslinieks deprogrammē lai pārprogrammētu, parādot, ka pastāv cits iespējams pielietojums mūsu rīcībā esošajai tehnikai un instrumentiem." Šis apgalvojums visai precīzi vispārīgā līmenī apraksta "Visible Solutions" metodi un pieeju. Arī pēcražošanas un "dīdžejošanas" (vai pat "vīdžejošanas") jēdzienus, ko ierosina Burjo, var piemērot mūsu darbības veidiem. Būtībā varētu teikt, ka "Visible Solutions" sajauc stāstus vai scenārijus. Tā mērķis ir zināšanas un iespējas, kas rodas no šī ideoloģisko un pretrunīgo stāstu sajaukuma, un arī informācija, kura atklājas, scenārijiem saduroties.

Jūs kā savu sākuma platformu izmantojat dažus ļoti spēcīgus jēdzienus - šizofrēnija, neatkarība / brīvība, neoliberālā ekonomika. Manuprāt, šiem jēdzieniem nepieciešama definīcija kā jūsu idiosinkrātiskajai valodai.

Šie patiešām ir mūsu vārdu krājuma galvenie jēdzieni. Ar šizofrēniju mēs domājam situāciju, kurā viens atsevišķs termins, jēdziens vai kāda cita vienība ietver vairākas pretrunīgas loģikas. Šis ir, piemēram, radošo industriju koncepcijas un jēdziena "brīvība" gadījums. Jēdziena "brīvība" interpretāciju atšķirība mākslinieciski radošajās un ekonomikas nozarēs ir labs un svarīgs šādas situācijas piemērs. Jēdzienam "brīvība" abās nozarēs ir būtiska nozīme. Mēs runājam par brīvo tirgu, ekonomisko brīvību, māksliniecisko brīvību, vārda brīvību, personas brīvību un tā tālāk. Brīvība ir augstu vērtēta vērtība gandrīz visās cilvēka darbības nozarēs. Mūsuprāt, ir svarīgi noskaidrot, kas patiesībā domāts, kad šo jēdzienu lieto noteiktā dialektā vai teorijā.

Jēdziena "brīvība" šizofrēniskā daba ir visai acīmredzama. Ekonomikas nozarē to galvenokārt attiecina uz kāda spēju darboties kā brīvam pārstāvim brīvā tirgū. Radikālistu pārliecība (kas, starp citu, ir vadošā) ir tāda, ka būtībā visas citas brīvības ir balstītas uz tirgus brīvību. Šis skatījums būtiski ierobežo cilvēku attīstības iespējas gan individuālajā, gan sociālajā līmenī ar brīvā tirgus nosacījumiem. Ja mēs izvērtējam jēdziena skaidrojumu mākslinieciski radošajā nozarē, tas ir ļoti atšķirīgs, jo pastāv daudz plašāks interpretāciju loks, bet vispārinot varētu teikt, ka par brīvību lielākoties uzskata iespēju veidot savu identitāti (ļoti plašā šī vārda nozīmē), taču, protams, pastāv daudz ierobežojumu.

Anneli Porri: Sekojiet neredzamajai rokai! 'Visible Solutions'
Foto: Studija

Tādējādi, ja nepiekrītam šim brīvības hierarhiskajam skatījumam, kas pašlaik valda ekonomikas nozarē, un raugāmies uz šīm divām interpretācijām kā līdzvērtīgi svarīgām, iespējamā uzvedības loģika, kura izriet no interpretācijām, ir ne tikai atšķirīga, bet daudzos ļoti svarīgos gadījumos - pretrunīga. Tā rodas šizofrēniska situācija. Interesanti, ka šādas šizofrēniskas situācijas jeb problemātiskās vietas bieži izmanto kapitālistiskā sistēma. Kad raugāmies uz radošo industriju produkciju, mēs varētu teikt, ka ne tikai koncepcija ir šizofrēniska, bet arī radošās industrijas ir sektors, kur šīs šizofrēniskās situācijas nepārtraukta izmantošana ir ļoti svarīga. Intervijas mērķis gan nav izvērst plašu diskusiju, tomēr, ja speram soli tālāk un pieņemam, ka lielu daļu radošo industriju produkcijas var uztvert kā modernu alternatīvu propagandai, varētu arī apgalvot, ka šī problemātisko vietu izmantošana ir vitāli svarīga visai kapitālistiskajai sabiedrībai.

Lai izprastu kontekstu, kurā darbojas "Visible Solutions", jāveic īss ieskats neoliberālisma ideoloģijā. Labu neoliberālisma definīciju piedāvā Deivida Hārvija (David Harvey) darbs "Neoliberālisma īsa vēsture", kur viņš to apraksta šādi: "Neoliberālisms vispirms ir politiskās ekonomikas prakses teorija, kas izvirza uzskatu, ka cilvēku labklājība vislabāk sasniedzama, atbrīvojot individuālās uzņēmējdarbības brīvības un prasmes institucionālā ietvarā, kuru raksturo izteiktas privātīpašuma tiesības, brīvais tirgus un brīvā tirdzniecība. Valdības uzdevums ir radīt un uzturēt institucionālu ietvaru, kas piemērots šādai praksei. Tai arī jārada militārās, aizsardzības, kārtības uzturēšanas un juridiskās struktūras un funkcijas, kas nepieciešamas privātīpašuma tiesību nodrošināšanai un kas garantētu ar spēku, ja tas būtu nepieciešams, kārtīgu tirgu funkcionēšanu. Turklāt, ja tirgi nepastāv (tādās jomās kā zeme, ūdens, izglītība, veselības aprūpe, sociālā drošība vai dabas piesārņojums), tad tie ir jārada ar valsts darbību, ja tas ir vajadzīgs. Tālāk par šiem uzdevumiem valsts iejaukšanās nav vajadzīga." Tomēr šis ir tikai sauss apraksts, par ko sevi uzskata neoliberālisms. Mēs visi pazīstam šo retoriku, kuru mūsdienās izmanto tik daudzi politikā iesaistītie, tikai viņiem raksturīga arī visu brīnišķīgo labumu aprakstīšana, ko šī ideoloģija atnesīs. Šis neoliberālās ideoloģijas pamata ideoloģisko skatpunktu sausais apraksts neatklāj šādas programmas ieviešanas sekas, kā arī neizpauž iespējamās motivācijas šādas ideoloģijas ieviešanai.

Burdjē esejā "Neoliberālisma būtība" piedāvā dažas atbildes jautājumu formā: "Ja nu patiesībā šī ekonomiskā kārtība nebūtu nekas vairāk kā utopijas - neoliberālisma utopijas - ieviešana, kas šādi pārvērsta par politisku problēmu? Tādas utopijas, kas ar ekonomikas teorijas palīdzību, ko tā sludina, panāk sevis uztveršanu par zinātnisku realitātes aprakstu?" Šīs utopijas mērķis lieliski aprakstīts jau minētajā Deivida Hārvija grāmatā: "Tādēļ mēs varam izskaidrot neoliberālismu vai nu kā utopisku projektu, lai īstenotu teorētisku nodomu internacionālā kapitālisma reorganizācijai, vai arī kā politisku projektu, lai no jauna nostiprinātu nosacījumus kapitāla akumulācijai un atjaunotu ekonomikas elites varu." Šīs ideoloģijas ieviešanas sekas ir visaptverošas, un viena no svarīgākajām un drastiskākajām ir tirgus loģikas pieaugošā vadība visās cilvēka darbības nozarēs.

Jūs piedalījāties atklātajā uzaicinājumā Igaunijas dalībai Venēcijas biennālē. Mēs vēl nezinām rezultātus, kurš pārstāvēs Igauniju "Palazzo Malipiero", bet vai jūs varētu dalīties savā kritiskajā redzējumā un pētījumos par Venēcijas biennāli?

Mūsu mērķis Venēcijā ir pārstāvēt nevis Igaunijas Republiku, bet gan mūsu uzņēmumu - "Visible Solutions". Tādēļ vienkārši mēģinām izmantot atklāto uzaicinājumu, lai piedalītos biennālē. Mēs labprāt turp dotos ar kādas institūcijas vai valsts palīdzību, kamēr vien varam iekļauties mūsu darba kārtībā. Venēcijas biennāle ir notikums, kurā mākslinieciskās un ekonomiskās nozares koncentrācija ir izteikti liela: vienuviet rodams milzīgs apjoms simboliska un ekonomiska kapitāla. Šis ir ideālais konteksts mākslas uzņēmuma darbībai. Mēs uzskatām, ka tēmas, ar kurām nodarbojamies, un jautājumi, ko uzdodam, ir ļoti iederīgi šajā vidē. Arī pašreizējā uz nāciju balstītā biennāles struktūra, ko reiz radīja, lai atspoguļotu varas sadali pasaulē, arvien vairāk zaudē saskari ar realitāti, kur 51 no lielākajām ekonomiskajām sistēmām ir korporācija un mākslinieku institūcija arvien vairāk kļūst neatkarīga no valsts. Tādēļ nevar apgalvot, ka biennāles struktūra precīzi atspoguļotu simboliskā vai monetārā kapitāla sadali. Ar mūsu kā "Visible Solutions" dalību mēs vēlētos vērst uzmanību arī uz šo jautājumu.

Vai jūs varētu pastāstīt par savu vizuālo tēlu? Jūs kā savu prečzīmi izmantojat neredzamās rokas attēlu.

Neredzamā roka, iespējams, ir viena no vissvarīgākajām metaforām ekonomikas teorijā. Daži autori pat apgalvo, ka Smita neredzamās rokas metafora ir vissvarīgākais jēdziens visā modernajā sociālajā domāšanā. Metafora pirmoreiz minēta Ādama Smita (Adam Smith) darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem", kas iznāca 1776. gadā. Šis darbs ielika pamatus tam, ko mūsdienās dēvē par ekonomikas zinātni. Vispusīgajā aptuveni 800 lappušu garajā teorētiskajā darbā atrodama šāda rindkopa: "Dodot priekšroku pašmāju, nevis ārvalstu rūpniecības ražojumu atbalstīšanai, viņš domā tikai pats par savu drošību; un, vadot šo rūpniecību tā, it kā tās ražojumiem būtu vislielākā vērtība, viņš domā tikai pats par savu ieguvumu. Un šajā gadījumā, tāpat kā daudzos citos, viņu vada neredzama roka, lai novestu pie tāda rezultāta, kas nebija viņa nolūks. Tas, ka tas nebija sabiedrības daļa, ne vienmēr tai izrādās sliktākais. Tiecoties pēc savu personisko vajadzību apmierināšanas, viņš nereti veicina sabiedrības intereses efektīvāk nekā tādā gadījumā, ja patiešām būtu nodomājis to darīt. Es nekad neesmu dzirdējis, ka tie, kas izliekas veicam darījumus kopējā labuma dēļ, būtu paveikuši daudz laba. Tā patiešām ir izlikšanās, kas nav pārāk bieži novērojama tirgotāju vidū, un nav vajadzīgs daudz vārdu, lai viņus no tās atrunātu."

Ir vairākas esejas, ka iztirzā šīs metaforas lietojumu un skaidrojumus. Pastāv atšķirīgi viedokļi, ko Smits patiesībā domājis, minēdams neredzamo roku, un kas bija tie ierobežojumi, kuri noteica neredzamās rokas ietekmi. Tomēr mēs pavisam noteikti uzskatām, ka tā ir kļuvusi par ļoti svarīgu retorisku līdzekli. Kad brīvā tirgus ideologiem un neoliberālajiem politiķiem jāatspēko tālāka tirgus noteikumu atcelšana, viņi parasti izmanto primitīvu Smita loģikas interpretāciju, apgalvojot, ka noteikumu atcelšana mums visiem nesīs labumu un ar brīvā tirgus darbības principiem (neredzamo roku) tiek radīta lielāka vērtība, kas kaut kādā veidā ir taisnīgi sadalīta sabiedrībā. Neredzamā roka var būt uztverta arī kā ar neparastu spēku apveltīta mitoloģiska radība. Novietojot tās attēlu līdzās valsts karogiem mūsu birojos, mēs vienkārši piešķiram tai un ko baro pati roka?

Jūs izmantojat arī tiešus mājienus ar attēliem, kas attēlo vai simbolizē revolucionāru kustību. Vai karoga pacelšana ir rituāls, ar ko jūs atklājat katru savu jauno biroju?

Jā, katrā valstī mēs atklājam biroju ar rituālu aktu, paceļot karogu. Mēs izmantojam propagandisko revolucionāro tēlu vizuālo valodu vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir fakts, ka daudz kas, ko rada radošās industrijas, var tikt uztverts kā moderna propagandas alternatīva. Mēs redzam arī nepārtrauktu pozitīvas kultūras plūsmu, kas atbalsta kapitālistisko patērētājsabiedrību un neoliberālo utopiju. Tādējādi mēs atkāpjamies laikā un veicam mūsu rituālos aktus, izmantojot kaut kādā ziņā vairāk redzamo vizuālo valodu. Turklāt katra jauna biroja atvēršana jaunā valstī ir maza uzvara un Visible Solutions iekarojums.

Pirmpublicējums oktobra/novembra žurnālā "Studija" Nr.74.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form