Foto: LETA

Diskusiju krustugunīs atkal nonācis mākslinieks Kristians Brekte, kura performance 27. septembra vakarā galerijā "Alma" šoreiz atšķirīgās nometnēs sadalījusi pašmāju māksliniekus, bet galerijas saimnieki pat publiski par šo performanci atvainojušies sociālajos tīklos. Tikmēr turpinās strīdi par citiem viņa darbiem – advokāte Viktorija Jarkina lūgusi Valsts policiju (VP) izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu Brektes darbos. VP "Delfi" apstiprināja, ka sākts kriminālprocess.

Performance Tērbatas ielā


Brektes apvienības "+K+M+B" performance "Labo vārdu maģija" galerijā "Alma", Tērbatas ielā 64, Rīgā bija daļa no sadarbībā ar raidījumu "Tīrkultūra" tapušā projekta "Negaidīto avotu audio galerija". Projektā divu mēnešu laikā, augustā un septembrī, ikvienam galerijas apmeklētājam un garāmgājējam bija un joprojām ir iespēja klātienē piedzīvot īpaši kūrētu skaņas instalācijas programmu, kurā ar performancēm piedalās gan mākslinieki, gan mūziķi, gan kuratori un melomāni. Jāpiebilst, ka šis performances netiek iepriekš izziņotas.

Apvienības "+K+M+B" priekšnesuma aculieciniekus satraucis gan fakts, ka tās dalībnieki bija tērpusies maskās, kas atgādina rasistiskās organizācijas – Kukluksklana – reiz valkātās, gan arī ebreju svečtura – menoras, gan dzīvnieku galvaskausu izmantošana.

Par Brektes performanci sašutumu "Facebook" paudis mākslas kritiķis un kurators Tomass Pārups. Viņš raksta, ka pret jebkuras simbolikas lietojumu ir jāizturas atbildīgi, vismaz sniedzot paskaidrojumu.

"Neatkarīgi no ideoloģiskās pārliecības, šķiet ļaunprātīgi, ka apvienība "+K+M+B" bez paskaidrojuma publiskas uzstāšanās ietvaros izmanto plaši zināmas naida organizācijas formas tērpu, sakomplektējot to ar reliģisku simboliku. Nav pat provokatīvi, vienkārši nožēlojami un debili," raksta Pārups.

Jaunā kritiķa un kuratora paustais raisījis arī atšķirīgus citu pašmāju mākslinieku viedokļus, kuri gan izteikuši atbalstu Brektem, gan arī piekrituši Pārupa viedoklim.

Galerijas "Alma" vadītāja: "Nevar vienkopus salikt simbolus, nedomājot par to nozīmi"


Savukārt, galerijas "Alma" "Facebook" kontā ievietota atvainošanās, kurā teikts, ka galerijas komandai Brektes uzstāšanās šķitusi dziļi aizvainojoša, neapdomīga un tādēļ arī neprofesionāla: "Mēs noliedzam naidu kurinošus pasākumus un simboliku, it sevišķi tos, kuri izraisa asociācijas ar konkrētām naida organizācijām, genocīdu un minoritāšu apspiešanu."

"Uzskatām, ka pret jebkuras simbolikas lietojumu ir jāizturas atbildīgi, vismaz sniedzot koncepcijas paskaidrojumu. Pat savulaik slavenais provokators Jonatans Mēze, izmantojot svastiku savos darbos, paskaidroja šo savu intenci izvērsti un pamatoti. Aicinām māksliniekus sekot šim un daudziem citiem labiem piemēriem," vēstīts galerijas paziņojumā.

Galerijas "Alma" vadītāja Astrīda Riņķe sarunā ar "Delfi" norāda, ka viņa daudzus gadus strādājusi ar Kristianu Brekti, galerija rīkojusi vairākas izstādes un pārstāvējusi viņu.

"Zinām viņu kā drosmīgu un radošu provokatoru," saka Riņķe, taču, viņasprāt, šoreiz performance galerijā un uz Tērbatas ielas demonstrējusi intelekta un zināšanu trūkumu, vienkopus saliekot visdažādākos simbolus, nedomājot par to nozīmi.

"Protams, pasaules mākslā ir zināmas visdažādākās provokācijas, tomēr ir būtiski ar kādu mērķi un jēgu tās tiek pielietotas. Varam piesaukt Merilinu Mensonu, Larsu fon Trīru, tomēr tas ir pavisam kaut kas cits. Tie ir talantīgi cilvēki un viņu darbiem ir bijusi dziļa jēga. Šeit neko citu kā ārišķību un vienkārši bērnišķīgu puišeļu māžošanos neredzu," sarunā ar "Delfi" saka Riņķe.

Viņa ir pārliecināta, ka šī performance nav rīkota ar mērķi kādu aizvainot, drīzāk tā ir nezināšana par simboliem un to pielietojumu. "Un tas ir pat vēl skumjāk. Brekte tomēr ir pieaudzis vīrietis un nobriedis mākslinieks," saka galerijas "Alma" vadītāja.

"Protams, ja Tomass Pārups nebūtu sācis par šo diskusiju sociālajos tīklos, iespējams, neviens šo performanci nebūtu pamanījis un satraucies. Tas ir tikai apliecinājums tam, cik Rīga ir maza pilsēta. Domāju, ka Ņujorkā, Londonā vai Parīzē šāds priekšnesums varētu izpelnīties diezgan lielas nepatikšanas," saka Astrīda Riņķe.

Brekte: "Mēs izmantojam pretmetus un izceļam iracionālā būtību – ticēt kaut kam."


Tikmēr pats Kristians Brekte performanci un tajā lietotos simbolus skaidro sociālajos tīklos, apvienības "+K+M+B" "Instagram" profilā.

"Šo masku vēsture stiepjas daudz senākā pagātnē, un tas ir tas, kas mūs interesē - ielūkoties kultūrvēsturē daudz tālāk nekā mūsu īslaicīgā atmiņa ļauj (un ideoloģiskā arī)," teikts "+K+M+B" profilā. Brekte norāda, ka kapirotes jeb performancē izmantotās maskas tikušas lietotas jau viduslaikos un ir saistāmas ar Spāņu inkvizīciju – tās vajadzēja vilkt tiem, kas arestēti, tādējādi tiekot publiski pazemotiem. To nozīmes un pielietojums arī cauri laikiem mainījies.

"Gribam atgādināt, ka vakardienas un arī citās performancēs izmantojam ļoti daudz simbolikas, kas saistāma ar folkloru, dažādām reliģiskām konfesijām, mistiku un okultismu. Varbūt kādu dienu iejauksim arī kādu politisku simbolu, kas tāpat apaudzis ar kārtīgu kultūras slāni. Iemesls, kāpēc to darām ir pavisam vienkāršs - šie simboli ir līdzās pastāvējuši un viens otru papildinājuši, tāpēc arī to nozīmes cauri laikiem mainās. [..] Mēs izmantojam dažādus pretmetus, kas sakņojas kultūrvēsturē, tādējādi nedaudz to novedot līdz absurdam, izceļot iracionālā būtību – ticēt kaut kam. Un ticēt arī tam, ka šis simbols tevi no kaut kā pasargās vai tev kaut ko iedos. Tātad šie simboli ietver ticību un arī bailes. Izmantojot šos kultūrvēsturē (un arī šī brīža popkultūrā) sastopamos simbolus, mēs tos nepiesātinam ar politisku vēstījumu (piemēram, mēs, izmantojot kapirotes, neesam domājuši atbalstīt Kukluksklanu, kas bija rasistiska un vardabīga kustība), bet gan apvienojam desmitiem kultūrvēsturisku simbolu vienā uzstāšanās reizē," raksta mākslinieks.

"Mēs nodarbojamies ar mākslas aktivitātēm, nevis ar politiku vai reliģiju, kurā šie simboli apzīmē prakses. Mēs negribam nevienu aizvainot un pazemot, mēs esam pret diskrimināciju (jebkādu!) un ar savām performancēm ne pret vienu nevēršamies vai nenorādām pret ko būtu jāvēršas," teikts "+K+M+B" profilā "Instagram".

View this post on Instagram

A post shared by +K+M+B (@kmb_lv)

Par mākslinieka darbiem vēršas policijā


Tikmēr turpinās raganu medības arī par citiem Brektes darbiem. Otrdien, 28. septembrī, medijiem kļuva zināms, ka advokāte Viktorija Jarkina lūgusi Valsts policiju (VP) izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Kristiana Brektes darbos.

Kā otrdienas, 28. septembra vakarā vēstīja LTV raidījums "Panorāma", Jarkina policija vērsusies pēc tam, kad izpētījusi Brektes sociālo tīklu ierakstus un tajos attēlotos mākslas darbus.

"Es konstatēju, ka publiski ir attēloti vairāki mākslinieka darbi, tajā skaitā daļu var iegādāties par naudu, kuros ir attēloti nepilngadīgi, mazgadīgi bērni, galvenokārt meitenes, attiecīgi vizuāli, kas arī manā sieviešu izpratnē var saturēt pornogrāfijas elementus," LTV skaidroja Jarkina.

Valsts policijā (VP) portālam "Delfi" apstiprināja, ka VP Rīgas reģiona pārvaldē saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar publikācijām sociālajos tīklos, ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas — par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju.

Likumsargi atzīmēja, ka kriminālprocess uzsākts, ņemot vērā to, ka šie darbi publicēti publiskā vidē, kur piekļuve ir visai sabiedrībai. Taču izmeklēšanas laikā tiks skaidrots, vai konkrētajā situācijā ir saskatāmi pārkāpumi.

Savukārt pats mākslinieks īsā sarunā ar "Delfi" komentēt situāciju ar performanci, kā arī iespējamo krimināllietu, pagaidām atteicās, kamēr pats nenoskaidrošot apstākļus un situāciju.

Publisko atbildi viņš sniedzis "Facebook", kur atgādina, ka savos darbos vienmēr ir iestājies pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ.

"Nekad neesmu aicinājis uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Savu iespēju robežās arī cenšos nepieļaut tādas situācijas kad tiek mēģināts ierobežot viedokļu daudzveidību un atklātu domu apmaiņu," raksta Brekte. Viņš atsaucas uz prezidenta Egila Levita šopavasar pausto, ka vārda un mākslas brīvība nedrīkst tikt sašaurināta.

"Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos. Māksla ir barometrs tam, kas notiek, ekonomiski, politiski — it visā," vēsta mākslinieks.

Jau ziņots, ka šovasar plašas diskusijas izsauca Kristiana Brektes radītais sienas gleznojums jeb murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" uz Rīgas 40. vidusskolas ēkas ugunsmūra. Drīz pēc gleznojuma atklāšanas pretenzijas pret to pauda gan Rīgas 40. vidusskolas vadība,
galvenokārt uzsverot tieši darba iepriekšēju nesaskaņošanu ar to, gan skolēnu vecāki, kas tajā saskatīja negatīvu vēstījumu, tai skaitā sātanisma un pornogrāfijas iezīmes. Par mākslas darba aizkrāsošanu tika uzsākta parakstu vākšana vietnē manabalss.lv

Savu viedokli par darbu un tā ietekmi uz jaunajiem skatītājiem pauda arī vairākas institūcijas. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pauda, ka mākslas darbs bērniem ir jāskaidro, bet tas nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, bet Tiesībsarga birojs atzina, ka tajā nav saskatāmi draudi bērnu garīgajai veselībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!